Komunikācija ietekmē katru dzīves aspektu - no tā, kā mēs socializējamies ar šampūnu, ko mēs izmantojam. Savā tekstā „Cilvēka komunikācija: pamatkurss” Džozefs DeVito definē saziņu kā “viena vai vairāku personu rīcība, kas rada traucējumus, ko rada traucējumi, kas radušies saistībā ar troksni, notiek kontekstā, ir zināms efekts un sniedz iespēju Mūsu uzdevums ir kļūt par kompetentākiem komunikatoriem - mijiedarboties tādā veidā, kas ir piemērots un efektīvs.
Starppersonu komunikācija
Starppersonu mijiedarbība, kas dažkārt tiek saukta par dinadisku saziņu, parasti notiek viens pret vienu vai starp ierobežotu cilvēku skaitu. Lielākā daļa pētījuma starppersonu līmenī koncentrējas uz saziņu starp draugiem, ģimeni, romantiskiem partneriem un citiem nozīmīgiem citiem, lai gan tas varētu notikt arī formālā vidē ar kādu, ko komunikators nezina labi. Lai būtu kompetenti šajā jomā, jums jāsaprot pašatklāšanas sekas un to, kā pārvaldīt sarunu.
Mazo grupu komunikācija
Liela daļa mūsu profesionālās dzīves notiek mazās grupās, jo mums bieži ir nozīme darba grupās, komitejās, valdēs vai citās cilvēku kolekcijās. Tomēr, vienkārši strādājot kopā ar trim citiem cilvēkiem, jūs nevarat kvalificēt kā mazu grupu. Iesaistītajiem cilvēkiem jāredz sevi kā grupu; viņiem jūtas kopīgs savienojums un apzināti sazināties viens ar otru. Šajā līmenī ir svarīga vadība, grupu loma un konfliktu pārvaldība.
Publiska runa
Kopš pirms 500. gada pirms mūsu ēras cilvēki ir izmantojuši publisku runu kā pārliecināšanas līdzekli. Šodien publiskā runāšana turpina attīstīties kā dominējošais komunikācijas veids vairākās sabiedrības jomās - reliģijā, izglītībā, politikā, valdībā un tiesībās. Kompetentiem runātājiem ir jāspēj iesniegt precīzu, ētisku informāciju pārliecinošā veidā, vienlaikus piesaistot savu auditoriju loģiku un emocijas. Saskaņā ar BH Spitzberg un WR Cupach pētījumu aptuveni 40 procenti iedzīvotāju ziņo par publisku runas trauksmi un kautrību tik intensīvi, ka tas traucē viņu dzīves kvalitātei.
Starpniecības komunikācija
Starpniecības komunikācija ietver ziņas, kas iet caur kanālu ārpus sūtītāja un uztvērēja. Piemēri ir tradicionālie plašsaziņas līdzekļi (drukātie, radio, televīzijas, filmu), kā arī digitālās ierīces (viedtālruņi, MP3 atskaņotāji, datori). Attīstoties tehnoloģijai, plašsaziņas līdzekļi ir kļuvuši daudz integrētāki, un komunikatoriem ir jāzina, kā to pareizi izmantot. Tas ietver labāko veidu, kā sasniegt auditoriju un izcelties starp konkurējošiem ziņojumiem.
Kļūstot par kompetentu komunikatoru
Lai uzlabotu komunikācijas kompetenci, jums ir jābūt motivētiem mainīt pašreizējos saziņas veidus, uzzināt vairāk par komunikācijas procesu un attīstīt prasmes, pielietojot savas zināšanas praksē. Jūs ne tikai varēsiet „nosūtīt pareizo ziņojumu”, bet arī labāk sapratīsiet saņemtos ziņojumus. Gala rezultāts ir paaugstināta pašapziņa un ciešākas attiecības, kas uzlabo gan jūsu profesionālo, gan personisko dzīvi.
