Juridiski saistošs līgums Ziemeļkarolīnā ļauj nepareizai pusei izpildīt šķelto līguma noteikumus tiesā. Līgums var būt gan verbāls (mutisks), gan rakstisks, un tam jābūt solījumam, līgumam, saprašanās memorandam, nomas līgumam un izlīgumam starp divām vai vairākām pusēm, kas piekrīt veikt pakalpojumus viena otrai. Tiesiski saistoši līgumi ilgst tik ilgi, cik ilgi valsts laika ierobežojumi, pirms kādiem cietušajam ir jārīkojas, lai izpildītu līgumu.
Sastāvdaļas
Juridiski saistošiem līgumiem valstī jāietver trīs komponenti. Vienai pusei jāpiedāvā sniegt vai nenodrošināt produktu, pakalpojumu vai darbību citai pusei. Otrajai pusei ir jāvienojas ar pirmo pusi apmainīties ar vērtību pretī. Abām pusēm ir jāsasniedz pietiekami taisnīga vienošanās, lai Ziemeļkarolīnas tiesa varētu izpildīt līgumu, lai viena puse nepiekristu ļaunprātīgai līgumam.
Apsvērumi
Lai gan mutvārdu un rakstveida līgumi parasti tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem saskaņā ar Ziemeļkarolīnas tiesību aktiem, noteiktiem mutvārdu nolīgumiem nav juridiska statusa valstī, tostarp līgumi par zemes pārdošanu un nomu, komerciālo aizdevumu līgumi, kuru vērtība pārsniedz 50 000 ASV dolāru, sola atmaksāt parāds, kas jau ir atbrīvots no bankrota, preču pārdošana, kuras vērtība ir 500 ASV dolāru vai vairāk, un līgumi par citas puses parādu atmaksu saskaņā ar Ziemeļkarolīnas kodeksa 22. nodaļu.
Izpilde
Tikai tāpēc, ka valsts līgumu klasificē kā derīgu, tas nenozīmē, ka puse var veiksmīgi rīkoties, lai īstenotu līgumu tiesā. Lai palīdzētu pierādīt, ka viņi ir līgumslēdzējas puses puses, pusei jābūt pierādījumiem par mutisku līgumu, tostarp lieciniekiem, telefona zvanu ierakstiem vai neoficiālai papīra taka, piemēram, e-pastiem vai vēstulēm. Līgumi, kas parakstīti ar piespiedu kārtu, nav juridiski saistoši Ziemeļkarolīnā.
Aizliegumi
Neatkarīgi no tā, vai juridiski saistošs līgums Ziemeļkarolīnā nav mutiski vai rakstiski, tajā nevar būt klauzulas, kas nepiekrīt valsts likumiem. Valsts aizliedz šķīrējtiesas klauzulas, kas ierobežo pušu spēju iesūdzēt šķelto līgumu un atbrīvojumus, kas aizsargā abas puses no atbildības, vai palielina to atbildību, pārsniedzot likumā par spīdzināšanas prasību noteiktās robežas. Līguma puses nevar vienoties saīsināt vai pagarināt noilguma termiņu līgumam, kas ir pretrunā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.
