Pieaugošais transporta, sakaru un tirdzniecības vieglums, kas raksturoja 20. gadsimtu, ir novedis pie arvien lielākām un globālākām starptautiskām korporācijām. Šie milzīgie uzņēmumi var izmantot apjomradītus ietaupījumus, lai patērētājiem piedāvātu preces un pakalpojumus par zemākām cenām. Tomēr to pastāvēšana rada arī vairākus sarežģījumus un trūkumus.
Labklājības konsolidācija
Lielās korporācijas mēdz pievērst bagātību no mazām kopienām un konsolidēt tās vietās, kur atrodas uzņēmuma galvenā mītne. Ārkārtējos gadījumos tas var novest pie mazāk centrālo kopienu nabadzības, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Atšķirībā no maziem vietējiem uzņēmumiem, kas caur vietējo kopienu cirkulē gan algas, gan peļņu, transnacionālās korporācijas maksā vietējiem darbiniekiem algas, bet peļņu no citām vietām. Personas, kas atrodas uzņēmumu piramīdās, piemēram, vadītāji, bieži maksā milzīgas ikgadējas prēmijas, pamatojoties uz uzņēmuma rentabilitāti. Šī prakse pastiprina labklājības konsolidācijas fenomenu.
Vides bojājumi
Gandrīz visu preču transportēšana mūsdienu ekonomikā ir atkarīga no fosilā kurināmā izmantošanas. Starpvalstu korporācijas bieži ražo preces tādās valstīs kā Ķīna un Taizeme, kur algas ir zemas, un importē tās uz Eiropu un Ziemeļameriku, izmantojot lielus kravas kuģus. Šī plaša transporta prakse kopā ar enerģijas un resursu izmantošanu, kas raksturīga liela apjoma ražošanai, rada plašu kaitējumu videi. Kaitējums pasliktinās, jo daudzās valstīs, kurās notiek ražošana, nav tik stingru vides aizsardzības noteikumu kā valstīm Eiropā un Ziemeļamerikā. Šāds izpildes trūkums var izraisīt augstu piesārņojuma, atkritumu un darba ņēmēju pakļaušanu toksiskām vielām.
Ekonomiskā ievainojamība
Ekoloģijas pamatprincips ir tas, ka daudzveidība ir vienāda ar stabilitāti, un tas pats attiecas uz ekonomiku. Liels skaits mazu, neatkarīgu uzņēmumu rada stabilu ekonomiku, jo, ja kāds neizdodas, tad citi turpina darboties. Tomēr, ja ekonomikā dominē ļoti mazs skaits milzīgu korporāciju, tas kļūst neaizsargātāks pret kaitējumu, ko izraisa neviena no tām. Šī situācija rada arī izaicinājumu demokrātijai, jo starptautiskas korporācijas kļūst par “pārāk lielām, lai tās neizdotos”, un valdības tās atbrīvo, pat ja tās ir finansiāli nespējīgas. Šie glābšanas pasākumi, piemēram, tie, kas novēroti 2008. un 2009. gadā, kad ASV valdība izglāba lielās bankas, bieži notiek bez balsstiesīgo iedzīvotāju piekrišanas.
Kultūras homogenizācija
Tāpat kā ar ekoloģiju un ekonomiku, kultūras daudzveidība ir vērtīga tās nodrošinātajai stabilitātei. Daudznacionāla tirdzniecība pakļauj kultūru savstarpēji. Lai gan tas var radīt lielāku izpratni starp dažādiem cilvēku veidiem, tas var novest arī pie lielām un bagātākām mazajām vietējām kultūrām. Rezultāts ir vietējo dzīves veidu aizstāšana ar jauniem veidiem, ko dominē un veido pašas korporācijas.
