Darba likumi par darba apraksta maiņu lielākajā daļā gadījumu dod labumu darba devējam. Vispārīgi runājot, darba devējs var mainīt darba aprakstu, kad tas ir ērts uzņēmumam. Dažos gadījumos darba apraksta maiņa prasa sarunas ar darbiniekiem vai arodbiedrību.
Kad darba apraksti ir aizsargāti
Darba apraksti un darbinieki, kas tos izpilda, tiek aizsargāti, noslēdzot oficiālu darba līgumu. Rakstiskajos darba līgumos var ietvert valodu, kas nosaka darba lomu un pienākumus, bet bieži vien koncentrējas uz algu, pabalstiem, darba vietu un amatu. Parakstot līgumu, potenciālajiem darbiniekiem būtu jāpieprasa valoda, kas izskaidro, kāda loma tiem ir jāpilda un vai šo lomu var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma. Korporatīvās vajadzības mainās, un uzņēmumiem ir tiesības attiecīgi mainīt amatu aprakstus.
Līgumi, kas aizsargā darbiniekus
Darba līgumos, par kuriem panākta vienošanās arodbiedrības ietvaros, parasti ir iekļauti noteikumi, kas aizsargā darbinieka tiesības no patvaļīgām un kaprīzām izmaiņām nodarbinātības nosacījumos. Līguma pārkāpums var rasties, ja darba devējs maina darba aprakstu, nepārrunājot arodbiedrību. Sarunas parasti notiek regulāriem grafikiem, kas ierobežo darba devēju iespēju ātri mainīt noteiktās lomas.
Aizsardzība, ko nodrošina īpašo interešu likums
Aizsargātajām vai īpašajām interešu grupām izstrādātie nodarbinātības likumi var pasargāt darbiniekus no konkrētām izmaiņām darba aprakstos. Darba devējs nevar pārkāpt nevienu likumu, mēģinot mainīt darba aprakstu. Piemēram, amerikāņu ar invaliditāti likums aizsargā invalīdus darba vietā. Darba apraksta maiņa, kas liek darbiniekam strādāt tādā apjomā, kādā viņš nevar fiziski veikt darbu, būtu nelikumīga.
Darba aprakstu paraugprakse
Lielākā daļa darba attiecību tiek uzskatītas par "pēc vēlēšanās", kas nozīmē, ka darba devējs var pamatoti ļaut darbiniekam doties, un darbinieks var atstāt viņu pēc saviem ieskatiem. Labākās nodarbinātības prakses attiecībā uz amatu aprakstiem liek uzraugiem atjaunināt darba aprakstus, iesaistot darbinieku vēlamajās izmaiņās. Minimālā kārtā darbiniekam un vadītājam katru gadu jāsastopas, lai apspriestu darba aprakstu, kas, visticamāk, tiks veikts, veicot darbības novērtējumu. Ja likums neparedz konkrētus norādījumus, veselais saprāts un darbības likumiem atbilstošas darbības veicina veselīgas darba devēju un darbinieku attiecības.
