Cilvēkresursu plānošana ir pašreizējā darbaspēka sastāva un satura novērtēšanas process un nākotnes prasību prognozēšana. Tas ietver iekšējo un ārējo faktoru analīzi, kas ietekmē organizācijas cilvēkresursus. Tas arī prasa reaģēt uz jautājumiem un rīkoties, lai novērstu plaisu starp tās pašreizējām un nākotnes vajadzībām.
Personāla prasības
Nosakot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un atbilstošās darba aktivitātes, uzņēmums var plānot savas nākotnes cilvēkresursu prasības. Tas ietver prasmju, prasmju un zināšanu noteikšanu, kas nepieciešamas, lai sasniegtu savus mērķus. Ja ir konstatēta plaisa, tad organizācija var izstrādāt rīcības plānus talantu pieņemšanai un saglabāšanai. Uzņēmums var īstenot tādas stratēģijas kā darbinieku pieņemšana darbā, apmācība vai pārkvalifikācija, organizatoriskā pārstrukturēšana, ārpakalpojumi vai pēctecības plānošana.
Atbilde uz darbaspēka jautājumiem
Efektīva personāla plānošana ļauj organizācijai reaģēt uz tādiem vides faktoriem kā likumdošana, demogrāfijas maiņa, globalizācija, pasaules ekonomika un tehnoloģijas. Izmantojot vides skenēšanu, uzņēmums var paredzēt izmaiņas, kas ietekmēs tās darbaspēku un attiecīgi plānos. Piemēram, novecojošs iedzīvotājs un vecāks darbaspēks var radīt iespējamu prasmju trūkumu un lielāku pieprasījumu pēc veselības aprūpes pabalstiem un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Nespēja sagatavoties šīm problēmām var ietekmēt uzņēmējdarbību.
Nepārtraukta novērtēšana
Cilvēkresursu plānā ir izmērāmi un vērtējami rezultāti, kas ļauj uzraudzīt progresu. Tā parasti ietver atskaites punktus vai kritērijus, lai novērtētu panākumus dažādos posmos. Metrika ir būtiska kā novērtēšanas forma. Ja nākotne izrādīsies atšķirīga, nekā gaidīts, plānam jābūt pietiekami elastīgam, lai uzņēmums varētu pārvarēt pārmaiņas. Pastāvīga un regulāra novērtēšana ļauj organizācijai veikt korekcijas, lai risinātu tūlītējus un ilgtermiņa jautājumus.
Apsvērumi
Cilvēkresursu plāns sasaista HR vadību ar uzņēmuma stratēģisko plānu. Tā kļūst par pamatu ne tikai darbā pieņemšanai, bet arī citām cilvēkresursu funkcijām, piemēram, apmācībai, vadīšanas attīstībai, pēctecības plānošanai un darbības vadībai. Saglabāšana ir galvenais jautājums, kas organizācijai jārisina, pārskatot tās kompensācijas, pabalstus, pensionēšanās, darba / dzīves līdzsvaru un labsajūtas programmas. Uzņēmumam ir jāpārbauda personāla vadības prakse attiecībā uz operatīvajiem lēmumiem.
