Kādi ir GAAP nolietojuma noteikumi?

Satura rādītājs:

Anonim

Uzņēmumi iegādājas pamatlīdzekļus, piemēram, ražošanas iekārtas vai transportlīdzekļus, lai izmantotu to uzņēmējdarbības gaitā. Kad uzņēmums iegādājas pamatlīdzekli, tas bilancē kapitalizē visas aktīva izmaksas. Uzņēmums, iegādājoties aktīvu, nevar segt šīs izmaksas, jo tas iegūs no iegādes vairākus gadus. Tā vietā uzņēmums katru gadu ieraksta nolietojumu vai izmaksas daļu no izmaksām. Vispārpieņemtie grāmatvedības principi vai vispārpieņemtie grāmatvedības principi paredz īpašus noteikumus šo aktīvu amortizācijai.

Galvenie rādītāji

Pirms nolietojuma aprēķināšanas uzņēmumam ir jānosaka galvenās summas, ko tā izmantos, lai aprēķinātu nolietojumu. Tie ietver aktīva amortizējamās izmaksas, aktīva lietderīgās lietošanas laiku un aplēsto glābšanas vērtību. Aktīva amortizējamās izmaksas ietver visas izmaksas, kas nepieciešamas aktīva iegādei un nodošanai ekspluatācijā. Šīs izmaksas ietver aktīva iegādes cenu, uzstādīšanas izmaksas, kravas izmaksas un juridiskās izmaksas. Aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir to gadu skaits, kurus uzņēmums plāno izmantot. Aprēķinātā glābšanas vērtība ir naudas summa, ko uzņēmums paredz pārdot aktīvam tā lietderīgās lietošanas laika beigās.

Nolietojuma metodes

Uzņēmumi izvēlas vienu no trim nolietojuma metodēm. Tās ir lineārās, vienības ražošanas metodes un samazinošās līdzsvara metodes. Taisnā metode aprēķina amortizējamu pamatu, atņemot aktīva aplēsto glābšanas vērtību no tās pilnajām izmaksām. Pēc tam tas tiek dalīts ar to gadu skaitu, kas ir aktīva paredzamajā lietderīgās lietošanas laikā, lai noteiktu gada nolietojuma summu. Ražošanas vienību metode izmanto to pašu amortizējamo pamatu un sadala to ar aktīva aplēsto ražošanas apjomu. Gada beigās uzņēmums šo summu reizina ar faktisko ražošanas daudzumu un ieraksta šo summu kā nolietojumu. Samazinošās bilances metode ir aplūkota turpmāk.

Paātrināta nolietojuma metode

Samazinošās bilances metode paātrina nolietojuma procesu un ieraksta aktīva dzīvē agrāk lielāku amortizācijas summu. Uzņēmums nosaka lineāro likmi, dalot 100 ar aktīvu lietderīgās lietošanas laika gadu. Uzņēmums divkāršo šo likmi un reizina to ar aktīvu kopējām izmaksām. Tas nosaka nolietojumu pirmajam gadam. Nākamajos gados uzņēmums izmanto visas aktīva izmaksas, atskaitot jau reģistrēto nolietojumu un to reizinot ar tādu pašu likmi.

Uzkrātais nolietojums

Uzņēmumi saglabā to pašu aktīvu vērtību savos uzskaites dokumentos, ja vien tiem pieder šis aktīvs. Uzņēmums arī uztur uzkrāto nolietojuma kontu. Uzkrātais nolietojums atspoguļo visu nolietojumu, kas reģistrēts aktīvā kopš tā pirmās iegādes. Uzkrātais nolietojums ir kontra aktīvu konts un samazina aktīva neto uzskaites vērtību.

Ieteicams