Darba kārtības ir tikpat augstas kā oktāna degviela sanāksmēm - tās var ievērojami uzlabot jebkura lēmuma pieņemšanas procesa efektivitāti un produktivitāti. Viena laba darba kārtība var samazināt sanāksmju skaitu, kas vajadzīgas, lai pabeigtu projektu uz pusi, un ievērojami samazinātu tendenci, ka sanāksmēs tiek novērstas diskusijas, kas nav noderīgas mērķu sasniegšanai.
Darba kārtības loma
Darba kārtības mērķis ir veicināt lēmumu pieņemšanas procesu starp grupas dalībniekiem. Iespējams, tas attiecas uz tehnoloģiju jaunināšanu vai budžeta diskusijām. Darba kārtība palīdz noturēt sanāksmes dalībniekus par galīgo lēmumu. Darba kārtībā ir arī vieglāk novērtēt sanāksmes panākumus, sniedzot kontrolsarakstu par turpmāko rīcību un atbildību.
Formāti
Darba kārtības pirmajā rindā jānorāda sanāksmes mērķis un mērķis. Daži darba kārtības formāti dod priekšroku mērķim kopā ar apakšmērķiem pēc katra darba kārtības punkta. Abi formāti veido diskusiju sistēmu. Darba kārtības var atšķirties no vienkāršas līdz sarežģītām. Tie var ietvert pielikumus un lasāmo materiālu vai iepriekšējās sanāksmes darba kārtību. Izmantotā formāta veidu parasti nosaka sanāksmes formalitāte un ilgums. Labs īkšķis ir tāds, ka formātam jāatbilst sapulces dalībnieku apģērbam; tas ir, sapulču un šortiņu tikšanās var iegūt neoficiālā darba kārtībā, bet telpa, kas ir pilna ar tērpiem, var prasīt formālu darba kārtību.
Neformālā un formālā
Īsā vai neformālā sanāksme var tikt iekļauta e-pasta vai sapulces atgādinājumā. Tajā varētu būt viena rinda sanāksmes mērķim un pēc tam trīs līdz pieci īsi diskusiju punkti. Garā darba kārtība parasti ir pilna lapa, kas ietver nosaukumu, sanāksmes vietu, datumu un laiku, mērķus un diskusiju punktus. Garās sanāksmēs jāiekļauj arī laiks katrai diskusijas tēmai un vadītāja nosaukumam. Abiem darba kārtības formātiem būtu jābeidzas ar sadaļu "Nākamie soļi", lai veiktu turpmākus pasākumus. Šie „nākamie soļi” kļūs par pamatu darba kārtības tēmām nākamajā sanāksmē.
