Vadītāji vēlas veicināt pozitīvu uzvedību darba vietā, piemēram, projektu iesniegšanu savlaicīgi, cieņu mijiedarbojoties ar klientiem un apņemoties profesionālo attīstību. Tajā pašā laikā vadītājiem ir jānovērš noteiktas negatīvas uzvedības, piemēram, prombūtnes gadījumi, ierastās nepietiekamības vai nesaprātīgas darbības. Uzraudzītāji var paļauties uz pozitīvām un negatīvām pastiprināšanas stratēģijām, lai veicinātu pozitīvu uzvedību, bet vispirms jāapsver viņu metožu ētika.
Pozitīvs pastiprinājums
Lielākā daļa cilvēku ir iepazinušies ar pozitīvā pastiprinājuma jēdzienu, kas ietver labvēlīgas uzvedības atalgojumu, lai veicinātu viņu turpināšanu. Piemēram, ja darbinieks iesniedz projektu savlaicīgi, menedžeris var publiski paust savu precizitāti, lai viņa jūtas motivēta turpināt projektu pabeigšanu pirms termiņa. Darbinieks ir ne tikai saņēmis atzinību; viņa ir saņēmusi atzinību pirms saviem līdziniekiem. Citi pozitīva pastiprinājuma piemēri ir elastīga plānošana, paaugstinājumi, papildu pienākumi vai citas privilēģijas.
Negatīvs pastiprinājums
Negatīva pastiprināšana dažkārt tiek sajaukta ar sodu, taču šīs divas metodes atšķiras. Negatīvs pastiprinājums ietver nevēlamas sekas novēršanu pēc tam, kad darbinieks atsāk izmantot vēlamo rīcību, bet sods nozīmē, ka pēc tam, kad darbinieks veic nevēlamu uzvedību, tiek novērsta vēlamā seka. Piemēram, negatīvā pastiprinājuma gadījumā vadītājs var nopietni nožēlot darbinieku par augsta līmeņa projekta iesnieguma iesniegšanu. Ja tas pats darbinieks nākamā nedēļas laikā iesniedz augsta līmeņa projektu, vadītājs atturas no darba ņēmēja rājiena. Tas motivē darbinieku turpināt iesniegt projektu savlaicīgi, lai izvairītos no neērtības vai kritikas.
Ētiskie ieguvumi
Pozitīva un negatīva pastiprināšana var radīt pozitīvu ētisku ietekmi darba vietā. Pirmkārt, darba ņēmēji zina, ka viņi ir atbildīgi par darbībām pēc pozitīvas vai negatīvas pastiprināšanas. Tas var radīt taisnīguma sajūtu, atturot brīvus braucējus vai nespējīgu sniegumu. Vēl viens pozitīvs ētiskais apsvērums ir tas, ka darbiniekus var apbalvot par tādām darbībām kā kvalitatīva darba iesniegšana, komandas darba veicināšana darba vietā vai produktīva sadarbība ar klientiem.
Ētiskās problēmas
Pozitīvas un negatīvas pastiprināšanas izmantošana tomēr rada dažas negatīvas ētiskas konotācijas. Pozitīvs pastiprinājums varētu veicināt strupceļu vai kolēģu konkurētspēju, jo darbinieki var justies, ka kolēģi tiek izdalīti īpašos labvēlīgos apstākļos. Tas varētu atturēt komandas darbu. Otrkārt, darba vide, kurā uzsvērta negatīva pastiprināšana, varētu radīt bailes, iebiedēšanas vai apmulsuma atmosfēru darba ņēmējiem. Tas varētu samazināt pozitīvās attiecības starp uzraudzītājiem un darbiniekiem. Turklāt pārmērīga paļaušanās uz pozitīvu pastiprināšanu varētu mudināt darbiniekus paļauties uz ārējiem motivētājiem kvalitatīvam darbam, nevis būt par motivāciju veikt kvalitatīvu darbu paša labā.
