Darbinieka alga ir fiksēta ienākumu summa, kas veido visu vai daļu no viņas algas. Atalgotie darbinieki parasti saņem savu atalgojumu divreiz nedēļā, un to apmaksu nevar samazināt sakarā ar veikto darbu kvalitāti vai daudzumu. Atsevišķos gadījumos, piemēram, kad darbinieks izstājas, darba devējs var ieturēt algu.
Noteikšana
Patiesā darba standartu likums vai FLSA, kas nosaka federālās vadlīnijas algotiem darbiniekiem, kuri ir atbrīvoti no virsstundu darba samaksas, uzskaitīti konkrēti atskaitījumi, kas piemērojami darbinieka algai.Kopumā algots darbinieks saņem pilnu atalgojumu pat tad, ja viņa atvaļinājumu saņem daļēji. Saskaņā ar FLSA darba devējs var ieturēt algu, ja darbinieks nedarbojas visu nedēļu pēc darba attiecību izbeigšanas.
Atalgojot algu
Ja darbinieks pārtrauc strādāt visu samaksas periodu, darba devējs var samaksāt viņai par precīzu samaksāto darba dienu skaitu. Piemēram, ja viņa ik pēc divām nedēļām maksā darba grafiku un strādā pirmās nedēļas pirmdienās un piektdienās un tikai otrās nedēļas pirmdienā, darba devējam ir jāmaksā viņai sešas dienas. Parasti viņa saņems maksājumu par 10 darba dienām. Lai samaksātu algu, darba devējs sadala darbinieka gada algu par gadu skaitu gadā; rezultāts ir darbinieka dienas likme.
Laika posms
Federālais likums nenosaka, ka darba devējam ir jāpiešķir darbiniekam galīgais algas maksājums tūlīt pēc darba attiecību izbeigšanas, neatkarīgi no tā, vai viņš ir atkāpies no amata, izbeidzas vai atbrīvojas. Tomēr daudzām valstīm ir galīgie atalgojuma likumi; darba devējam ir jāapspriežas ar savu valsts darba departamentu par savām prasībām. Piemēram, Ņūhempšīras Darba departaments pieprasa, lai darba devēji piešķir darbiniekiem galīgo atalgojumu pēc nākamās kārtējās darba dienas, ja darbinieks izstājas vai atkāpjas no amata, un 72 stundu laikā pēc izbeigšanas, ja viņš tiktu atlaists.
Brīdinājums
Darba devējam ir pienākums samaksāt visu galīgo darba samaksu, kas pienākas darbiniekam valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā. Ja nē, darbinieks var iesniegt algu prasību valsts darba departamentā, lai atgūtu neapmaksātās algas. Ja darba devējs apzināti izvairījās no darba ņēmēja samaksas, atkarībā no valsts, darba devējs var būt atbildīgs par darbinieku zaudējumiem, kas var būt par dubultu atalgojumu, gaidīšanas laika sods, kā arī naudas sods valstij.
Apsvērumi
Atkarībā no valsts tiesību aktiem darba devējs var ieturēt algu, ja darbinieks ir parādā uzņēmuma naudu izbeigšanas brīdī, piemēram, pārmaksātās algas.
Pabalstu dienas
Lai gan apmaksāta atvaļinājums un slimības laiks nav obligāts, ja darba devējs izvēlas to piešķirt, valsts var arī pieprasīt, lai darba devējs maksā darbiniekam neizmantotās pabalstu dienas, kad darbinieks izbeidzas. Dažos gadījumos valsts pieprasa darba devējam izmaksāt uzkrāto laiku katrai uzņēmuma politikai. Piemēram, ja uzņēmuma politika saka, ka darbiniekam ir jāpaziņo divu nedēļu atkāpšanās paziņojums, lai saņemtu uzkrāto atvaļinājumu, darba devējam ir jāmaksā darbiniekam, ja viņa ievēro politiku.
