Federālais likums, kas pazīstams kā 1977. gada Federālā dienesta darba un vadības attiecību statūti, nosaka darbinieku tiesības iesaistīties koplīgumu slēgšanas procesā. Saskaņā ar šo statūtiem, pamatnostādnes par arodbiedrību pārstāvību, darbinieku iesaistīšanu un strīdu izšķiršanas procesiem izklāsta arodbiedrību pārstāvju, darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumus koplīgumu slēgšanas procesā.
Kolektīvās vienošanās
Darba koplīgumi nodrošina iespēju darbiniekiem strādāt strukturētā, organizētā veidā sarunās par darba apstākļiem. Saskaņā ar federālo likumu darbiniekiem ir tiesības organizēt arodbiedrību, kas sastāv no pārstāvjiem, kuri runā viņu vārdā jautājumos, kas saistīti ar darba apstākļiem. Nodarbinātības nosacījumi var ietvert jautājumus par personāla politiku un praksi vai jebkuriem nosacījumiem, kas ietekmē darbinieku darba vidi. Kad savienība ir izveidota, vadošajam personālam ir pienākums saprātīgā laikā tikties ar arodbiedrību pārstāvjiem, lai risinātu jautājumus, kas skar darbiniekus darba vietā.
Savienības tiesības
Darbinieku apvienība darbojas kā sarunu vienība uzņēmuma darbinieku vārdā. Savienības pārstāvji sastāv no izvēlētas darbinieku grupas, kas pārstāv dažādus līmeņus un struktūrvienības darbinieku rindās. Savukārt arodbiedrībām vai darījumu vienībām ir pienākums pārstāvēt visu darbinieku tiesības, kas nozīmē, ka visiem darbiniekiem ir tiesības sagaidīt viņu jautājumu un problēmu taisnīgu pārstāvību. Savienības pārstāvjiem ir arī tiesības piedalīties sanāksmēs, ko organizē vadība, kas skar konkrētu darbinieku vai darbinieku daļu vai ietekmē viņu darba apstākļus. Sarunu gaitā arodbiedrību pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt darbinieka, nodaļas vai departamenta intereses saistībā ar diskusiju tematu, politiku vai procesuālos datus.
Darbinieku tiesības
Valsts darba attiecību likums aizsargā to darbinieku tiesības, kas vēlas apspriest, organizēt un piedalīties darba organizācijā vai savienībā. Faktiski likums aizliedz darba devējiem aizliegt diskusijas par arodbiedrībām vai sodīt darbiniekus par to. Darbiniekiem ir tiesības piedalīties vai nepiedalīties savienībā kā arodbiedrības vai arodbiedrības biedru pārstāvjiem. Darbinieki, kuri nevēlas piedalīties savienībā, joprojām ir tiesīgi saņemt arodbiedrību aizsardzību saskaņā ar Valsts darba attiecību likumu.
Sūdzību iesniegšanas process
Kā daļa no koplīguma līguma, uzņēmumi un arodbiedrības lemj par sistēmu, kā atrisināt sūdzības kolektīvā līguma slēgšanas procesā, kā arī par individuālu strīdu risināšanu. Sūdzības var attiekties uz darba apstākļiem, kas ietekmē vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākos departamentos. Var rasties arī sūdzības starp darbiniekiem un savienību vai arodbiedrību un vadību, ja notiek darba devēja, darba devēja, arodbiedrības vai apvienības darba devēja līguma pārkāpums. Līguma pārkāpumi ietver apgalvojumus, ka netiek ievērotas darba devēju norādītās politikas vai arodbiedrību noteiktās politikas. Darbiniekam ir tiesības apmeklēt sūdzību izskatīšanas sanāksmes un pārstāvēt savas intereses gadījumos, kad nodarbinātības jautājums attiecas uz šo darbinieku. Gadījumos, kad sūdzību izskatīšanas process neatrisina problēmu, visām iesaistītajām pusēm ir jāpiemēro neitrāla, trešās puses šķīrējtiesneša nolēmumi.
