Globalizācijas process attiecas uz valstu ekonomikas apvienošanos starptautiskā līmenī. Tā rezultātā ir mainījusies darba kultūra valstīs. Globalizācijas pozitīvo ietekmi uz darba ņēmējiem var novērot, paaugstinot dzīves līmeni valstīs. Turklāt darba ņēmēji no īpašām teritorijām var ceļot un labāk strādāt citās valstīs. Globalizācija ir arī palielinājusi darba ņēmēju sociālo izpratni un veicinājusi viņu profesionālos centienus.
Palielināts dzīves līmenis
Ekonomikas globalizācija ir veicinājusi starptautisko uzņēmumu attīstību. Pakāpeniski ir palielinājies pieprasījums pēc cilvēku veiktajām precēm, un uzņēmumi ir paplašinājuši savu produkciju uz citām valstīm. Michel Camdessus, Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektors, 1996. gadā norādīja, ka tas ir palielinājis ienākumus un paaugstinājis dzīves līmeni visā pasaulē, jo nodarbinātība visā pasaulē pieaug. Piemēram, pateicoties citu valstu un starptautisko korporāciju komerciālajām interesēm, Ķīnai ir izdevies palielināt vidējās klases iedzīvotāju ienākumus savā valstī. Āzijas valsts ir spējusi palielināt nodarbinātību un maksājumus, veicinot ārvalstu uzņēmumu ražošanas vietu izveidi.
Brīva pārvietošanās politika
Globalizācijas process ir radījis Eiropas Savienības - 27 Eiropas valstu organizācijas ar vienotu ekonomiku un brīvas pārvietošanās politiku - izveidi. Dalībvalstu valstspiederīgie var brīvi ceļot uz jebkuru galamērķi organizācijā, vienlaikus cenšoties sasniegt profesionālus mērķus. Tas palielina nodarbinātības iespējas un motivē darba ņēmējus meklēt lielāku peļņu.
Sociālā informētība
Izmantojot komunikācijas globalizāciju, darbinieki apzinās savas tiesības un pienākumus. Imigranti attīstītajā pasaulē bieži ir slikti izturējušies pret darba devējiem un diskriminēti viņu izcelsmes dēļ. Tomēr globālie sakaru pakalpojumi, piemēram, plašsaziņas līdzekļi un internets, piedāvā darba ņēmējiem iespēju iepazīties ar viņu juridiskajām un sociālajām brīvībām un aizstāvēt viņus.
Profesionālā iejaukšanās
Jaunattīstības valstu darbinieki arvien vairāk apzinās izglītības ieguvumu priekšrocības. Daudzi darbinieki ir iesaistījušies universitātēs, veicot profesionālo izaugsmi. Cilvēki iesaistās arī tādās izglītības aktivitātēs kā semināri un apmācības, lai tās būtu labāk izmantojamas. Ekonomists Martin Carnoy no Stanfordas universitātes norāda, ka globalizācija ir ļāvusi indivīdiem iesaistīties universitātēs un atrast labākas nodarbinātības iespējas. Ekonomists apgalvo, ka globalizācija pārvērtē dažādu veidu zināšanas un rosina parastos strādniekus mācīties sarežģītākus priekšmetus, piemēram, grāmatvedību, uzņēmējdarbības vadību un citus.
