Kaut arī oficiāli klasificēts kā aktīvs, inventārs bieži vien var justies vairāk kā atbildība. Piemēram, pat ja aktīvi (piemēram, inventārs) ir definēti kā "ekonomiskas vērtības posteņi", daži uzņēmumu īpašnieki ir satraukti par to, ka tiem ir lieli krājumi. Lai saprastu šo aktīvu un pasīvu divējādību, ir jāsaprot atšķirība starp krājumiem (t.i., pašiem produktiem vai izejvielām) un to turēšanas izmaksām.
Definīcija
Finanšu uzskaites jomā inventarizāciju definē kā to produktu un materiālu sarakstu, kurus uzņēmumam pieder un kas ir fiziski. Bilancē inventāra vērtība attiecas uz kopējo novērtēto patieso tirgus cenu katram postenim. Tomēr šis skaitlis neietver cenu, ko uzņēmums samaksājis, lai iegādātos preces, vai izmaksas, kas saistītas ar šo preču izgatavošanu, uzturēšanu vai transportēšanu.
Inventāra veidi
Mazumtirgotāju rīcībā esošie priekšmeti (t. I., Gatavās preces) ir tikai viena veida inventārs. Ražotājiem un vairumtirgotājiem ir papildu inventarizācijas klases, kas pazīstamas kā izejvielas (piemēram, metāla rūdas, plastmasa, koks, stikls utt.), Darbs procesā (piemēram, daļēji aizpildītas sastāvdaļas vai izejvielas, kas iepriekš iepildītas piegādes ķēdē) un preces. tālākpārdošanai (piemēram, atpakaļ nosūtītas vai lietotas preces, ko var pārdot tālāk).
Preču izmaksas
Ja uzņēmumu īpašnieki pārspēj pārmērīgo inventāru, tad tas, ko viņi patiesībā atsaucas, ir nauda, kas tika iegūta tā ražošanā. Piemēram, lai ražotu konkrētu preci, uzņēmumam jāmaksā nauda par izejvielām, elektroenerģiju rūpnīcai, algām strādniekiem un citiem izdevumiem. Savukārt uzņēmums saņem gatavo produktu. Kamēr uzņēmums var pārdot šo produktu par vairāk nekā to ražošanas izmaksas, uzņēmuma sākotnējie ieguldījumi tiks saglabāti.
Pārsniedzamais inventārs
Pārmērīgas inventarizācijas problēma ir tāda, ka uzņēmuma nauda (t.i., likvīdie aktīvi) faktiski tiek piesaistīta precēm (t.i., likvīdiem aktīviem). Tā kā uzņēmumam ik mēnesi ir jāmaksā īre, komunālie maksājumi un algas ar skaidru naudu, pārpalikums var nozīmēt maksājumu nepildīšanu vai krājumu likvidēšanu (t.i., gatavo preču pārdošana par daudz zemākām par ražošanas izmaksām).
Nodokļu jautājumi
Nodokļu iesniegšanas laikā uzņēmuma inventarizācijas preču izmaksas var pieprasīt kā uzņēmuma izdevumus. Tas palīdz aizsargāt daļu no uzņēmuma ieņēmumiem (kas atbilst tās gada izmaksām) no erozijas.
Dažos gadījumos inventarizācija pati par sevi var dot nodokļu priekšrocības. Piemēram, uzņēmums var nodot pārpalikuma krājumu Sek. 501 (c) (3) vai cita izraudzīta labdarības organizācija un pieprasa to kā nodokļu atskaitījumu.