Nozares vadība ir viens no diviem galvenajiem dalībniekiem rūpniecības attiecību jomā. Rūpnieciskās attiecības raksturo attiecības starp vadību (bieži vien augstākā līmeņa vadību) un darbinieku organizācijām (piemēram, arodbiedrībām).
Augstākā līmeņa vadība
Augstākā līmeņa vadībai ir jāziņo un jāapspriežas ar darbinieku organizācijām, lai izvairītos no streikiem, likumiem un protestiem. Šis vadības līmenis lielā mērā mijiedarbojas ar darbinieku organizācijām, nevis zemākiem vadības līmeņiem, kas lielākoties balstās uz cilvēkresursiem, lai veiktu darbinieku mijiedarbību.
Zema līmeņa vadība
Zema līmeņa (vai vietējā) vadība mijiedarbojas ar darbiniekiem individuāli (bieži caur cilvēkresursu nodaļu). Visi vadības līmeņi ir iesaistīti rūpnieciskajās attiecībās, bet zema līmeņa vadībai ir mazs vai nekāds izskats par lielu attēlu lēmumiem (darbinieku kompensācija un pabalstu izmaiņas).
Vadības mērķis darba attiecībās
Sarunās par darba attiecībām vadība pārstāv uzņēmuma (un attiecīgā gadījumā akcionāru) intereses. Vadībai jāstrādā kopā ar darbiniekiem, lai izstrādātu kompensācijas paketes un politiku, kas ir pieņemama abām pusēm.
Problēmas pārvaldībai darba attiecībās
Ja attiecības starp vadību un darbiniekiem skāba, vadība var būt spiesta izstrādāt krīzes pārvaldības plānu. Ja darbinieka organizācija ierosina plaša mēroga streiku vai protestu, vadībai ir jārīkojas ātri (vai nu jāiesniedz darbinieku pieprasījums, vai jāatrod alternatīvs risinājums), lai izvairītos no peļņas zaudēšanas.
Vadības iesaistīšanās darba attiecībās vēsture
Vēsturiski vadība ir attēlota kā darbinieku un viņu organizāciju ienaidnieks. Lai gan šis stereotips nav pilnīgi taisnība, plašsaziņas līdzekļi bieži attēlo vadību kā "slikto puisi" abās organizācijās (arodbiedrības parasti tiek nodotas kā "mazā puisis" varonis). Šī negatīvā mediju uzmanība (un vēsturiskais stereotips) var novest pie ārkārtīgi kaitīgām sabiedriskajām attiecībām, kas galu galā var sabojāt visu nozari.
