Daudzās jomās ir ieviestas ētiskas vadlīnijas, lai aizsargātu cilvēkus. Tomēr dažreiz šīs vadlīnijas tiek apdraudētas sabiedrības vai individuāla labuma labā. Ētikā parasti uzsvērtās vadlīnijas ir brīvas gribas, labuma un taisnīguma ievērošana.
Cieņa pret brīvu gribu
Šī ētiskā vadlīnija attiecas uz to, ka tiek respektēts fakts, ka katram cilvēkam ir brīva vēlēšanās sekot savam ceļam un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to, ko viņš uzskata par vislabāko sev. Tas var būt nepieciešams apdraudēt, ja persona apdraud sevi vai kopējo labumu.
Pabalsts
Šī ētiskā vadlīnija nozīmē, ka kaut kas ir labāks nekā iespējamais kaitējums, ko tas var radīt personai vai sabiedrībai. Piemēram, dažiem medikamentiem var būt nopietnas blakusparādības, bet ētikas vadlīnijas var tikt apdraudētas, jo var gūt labumu vairākumam.
Taisnīgums
Šī ētiskā vadlīnija novērtē vienlīdzību un liek domāt, ka nodoms ir sniegt labumu visai sabiedrībai, nevis tikai vienai grupai. Tas var tikt apdraudēts, ja produktus pārdod konkrētai populācijai cenu dēļ.
Ētikas kompromisa definīcija
Ētika tiek apdraudēta, ja valsts, uzņēmums vai indivīds uzskata, ka visas sabiedrības interesēs ir ētikas pamatnostādņu pārkāpšana.
Ētiskā atbildība
Lielākā daļa nozaru un organizāciju ir izveidojušas pasākumus, lai noteiktu, vai ir jāievēro ētiski kompromisi. Tie ir vajadzīgi, jo ikvienam ir ticības sistēmas un aizspriedumi, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.
