Gandrīz katra organizācija, sākot no federālajām valdības aģentūrām līdz vietējiem šūšanas klubiem, ir atkarīga no ieņēmumiem, lai uzturētu savu darbību. Šie ieņēmumi var būt ieņēmumi no valūtas maiņas vai valūtas maiņas. Grupas saņem ienākumus no valūtas, kad tās saņem līdzekļus par salīdzināmas vērtības precēm un pakalpojumiem. Nenodokļu ieņēmumi ir fondi, kuriem nav nepieciešama vienādas vērtības apmaiņa.
Biržas darījumu nosacījumi
Veiksmīgam apmaiņas darījumam jāatbilst īpašiem nosacījumiem. Maksātājam ir jānorāda precīza summa, par kuru vienojas maksātājs un maksājuma saņēmējs noteiktā dienā un laikā. Savukārt maksājuma saņēmējam ir jāsniedz prece vai pakalpojums līgumā norādītajā datumā un laikā. Ja kāda no pusēm neizpilda pirkuma līguma nosacījumus, šī puse var saskarties ar ekonomiskām sankcijām, tostarp par novēlotiem maksājumiem, piemaksām vai pat tiesas prāvām.
Biržas darījumu piemēri
Lielākā daļa uzņēmumu savu darbību finansē, izmantojot valūtas maiņas darījumus. Piemēram, restorāns apmainās ar steiku vakariņām par naudu no saviem klientiem. Klienti saņem kaut ko vērtību steiku vakariņās, un restorāns saņem naudu, bieži vien par ievērojamu peļņu. Dažas bezpeļņas organizācijas savai līdzekļu vākšanai izmanto arī valūtas maiņas darījumus. Pankūkas brokastis, labdarības izsoles un cepumu tirdzniecība ir visi forumi, ko izmanto bezpeļņas grupas, kas izmanto valūtas maiņas darījumus.
Nenodarbību darījumu nosacījumi
Darījumiem, kas nav biržā, ir mazākas prasības nekā valūtas maiņas darījumiem. Saņēmējs, kas veic darījumus, kas nav valūtas maiņas darījums, saņem līdzekļus no maksātāja, bet maksājuma saņēmējam nav pienākums piegādāt maksātājam tādu produktu vai pakalpojumu, kam ir vienāda vērtība. Darījumus, kas nav biržā, bieži nodarbina bezpeļņas organizācijas un valsts aģentūras. Šie darījumi var būt brīvprātīgi, piemēram, ar labdarības ziedojumiem vai obligāti, piemēram, ar ienākuma nodokļiem un sodiem par noziedzīgu rīcību.
Nenorēķinu darījumu piemēri
Bezpeļņas grupas savā ikdienas darbībā izmanto darījumus bez valūtas. Piemēram, labdarība var saņemt labdarīgu ziedotāju labdarības ieguldījumu, tad šos līdzekļus izmantot, lai sniegtu maltītes bezpajumtniekiem. Donors nesaņem ziedojuma vērtību no labdarības, kā arī bezpajumtnieku ģimenes maksā par ēdieniem, ko sniedz labdarība. Nodokļu maksātāji ik gadu maksā ienākuma nodokli federālajai valdībai, bet tie tieši nesaņem vienādas vērtības preces vai pakalpojumus. Tā vietā valdība novirza līdzekļus preču un pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem kopumā.