Kapitāla budžeti ir galvenie kontroles dokumenti, ja runa ir par finanšu plānošanu ilgtermiņa ieguldījumiem, piemēram, lielu iekārtu iegādei, zemes pirkumiem, renovācijām vai jaunām ēkām. Kapitāla budžeta veidošana nosaka, cik daudz tiks iztērēts visam projektam, katrai rindas vienībai sekojot atsevišķi. Tajā ir paskaidrots, kā uzņēmums maksās par kapitāla projektu un nosaka atmaksāšanās laiku un metodi.
Noteikt produkta darbības jomu
Kapitāla budžeta plānošana ļauj projektu plānotājiem noteikt projekta finansiālo apjomu. Tā kā kapitāla budžeta veidošana sākas ilgi pirms projekta sākšanas, tajā ir norādīts, cik daudz naudas, ko biznesa plāns tērē katram atsevišķam projekta aspektam. Piemēram, atjaunojot, tā nosaka, cik daudz ir gatavs tērēt, lai uzlabotu invaliditātes pieejamību vai uzstādītu energoefektīvas apkures iekārtas. Kapitāla budžeta veidošana nosaka arī darbības apjomu, ņemot vērā to, cik ilgs laiks būs projekts, jo tas būs arī darbaspēka un potenciālo dīkstāves budžets.
Noteikt finansējuma avotus
Lai gan kapitāla budžetā ir izklāstītas projekta izmaksu detaļas, tā arī sīki apraksta, no kurienes nāk nauda, lai samaksātu par projektu. Šie avoti var ietvert kapitāla ieguldījumu kontu, naudu, banku aizdevumus, valsts vai bezpeļņas dotācijas vai akciju piedāvājumus. Visbiežāk projektam būs vajadzīgs šo finansēšanas kanālu kopums. Kapitāla budžeta veidošanas process nosaka, cik daudz naudas būs vajadzīgs no katra avota un ar šīs finansēšanas metodes izmantošanu saistītās izmaksas.
Noteikt atmaksāšanas metodi
Svarīgs kapitāla budžeta veidošanas elements ir projekta atmaksāšanās laika noteikšana. Lielākā daļa uzņēmumu sagaida jaunu ēku, jaunu aprīkojumu vai renovāciju, lai galu galā samaksātu par sevi. Daži projekti paši par sevi maksās ātrāk nekā citi. Tā kā pastāv vairāki atmaksāšanas metodes aprēķināšanas veidi, no kuriem daži ietver naudas un inflācijas pašreizējo vērtību, kapitāla budžetā būs jānorāda, kādu metodi uzņēmums plāno izmantot. Tas ietvers arī aplēsi par to, cik ilgi būs nepieciešams, lai uzņēmums gūtu peļņu no kapitāla ieguldījumiem.
Projekta izmaksu kontrole
Kapitāla budžeti darbojas kā kontroles dokumenti visā projekta darbības laikā. Projekta gaitā projekta vadītāji izseko izmaksas un cenšas nodrošināt, ka projekts paliek budžeta ietvaros. Ja ir pārmērīgs vai ievērojams nepilngadīgais, projekta vadītājiem ir jāsniedz skaidrojumi par novirzēm, un uzņēmumam ir jāpārliecinās, ka tai ir nauda, lai pabeigtu projektu. Parasti konkrēta projekta kapitāla budžets tiek saglabāts, līdz atmaksāšanās periods ir pabeigts.
Notiekošie projekti
Kapitāla budžeti tiek izmantoti arī notiekošajiem kapitāla pirkumiem. Tie ietver lielus remontus, ritošā datora uzlabojumus un profilaktisko apkopi. Tā kā daži no šiem izdevumu veidiem notiek ārkārtas situācijās, kapitāla budžets ļauj uzņēmumam sagatavoties krīzei un tam nav jāvelta papildu parāds. Šāda veida kapitāla budžeta veidošana rada fondu, kas atdala naudas līdzekļus nepieciešamajiem kapitāla izdevumiem neatkarīgi no tā, vai tos var paredzēt vai nē.
