Uzņēmuma budžets rada finanšu shēmu, lai uzņēmums varētu strādāt. Budžets parasti nosaka ikmēneša izdevumus, tai skaitā operatīvās pieskaitāmās izmaksas, inventāru, algu izmaksas un apdrošināšanu. Budžetā ir arī noteiktas naudas summas dažādiem uzņēmuma nodaļām pēc saviem ieskatiem. Abas budžeta pieejas veidi ir lejupvērsti, kur vadība pieņem visus lēmumus par līdzekļu piešķiršanu un augšupvērstu, ja tiek konsultēti ar zemāka līmeņa darbiniekiem un tie piedalās budžeta veidošanā.
Budžeta funkcijas apakšā uz augšu
Budžets no apakšas uz augšu ne tikai ietver visus budžeta departamentu departamentus, bet arī mudina departamentu vadītājus skaidri noteikt un definēt paredzamos projektus un izdevumus gada laikā. Vadītājiem parasti tiek lūgts izklāstīt konkrētas izmaksu prognozes projektiem, kas savukārt palīdz izveidot precīzāku budžetu nekā augšupvērstā budžeta veidošanas pieeja. Tas arī palīdz organizācijai palikt uz ceļa ar projektiem un prognozēm, jo liela daļa darbu tiek veikti, kad budžets tiek sadalīts kopā.
Korporatīvā līdzdalība budžetā
Apakšējā budžeta plānošana ņem vērā visu struktūrvienību un visu organizācijas darbinieku vajadzības. Tā vietā, lai vecākie vadītāji pieņemtu lēmumus par uzņēmuma atsevišķu nodaļu finansiālajām vajadzībām, visi darbinieki tiek aicināti iesniegt priekšlikumus budžetam, izklāstot to īpašās finansiālās vajadzības. Tā kā budžeti bieži ir saistīti ar pārdošanas prognozēm, augšupējas budžeta plānošanas pieeja ļauj visiem departamentiem atklāti apspriest pārdošanas prognožu derīgumu, nevis pakļaut stingrām pilnvarām no augšas.
Priekšrocības, kas saistītas ar budžeta augšupeju
Ļaujot atsevišķiem uzņēmuma departamentiem izteikt savu viedokli par to, kā budžets ir strukturēts, rodas lielāka autonomija starp nodaļām un pat uzlabot darbinieku morāli. Kad darbinieki un departamentu vadītāji var paši pieņemt finanšu lēmumus, neizmantojot nepārtrauktus pirkuma pasūtījumu pieprasījumus, tas var paātrināt efektivitāti un radīt efektīvāku darba vidi.
Apakšējā budžeta plānošanas trūkumi
Apakšējā budžeta veidošana aizņem augstāku vadības līmeni. Šī pieeja parasti ir vairāk laika, un katram izdevumam dažādos departamentos var būt grūtāk izsekot. Apakšējā budžeta veidošana dažkārt var novest pie tā, ka vadītāji papildina budžetu, lai sniegtu viņiem lielāku finansiālo rīcības brīvību visa gada garumā. Turklāt, ja departaments nepietiekami novērtē tās budžeta vajadzības, tas var likt uzņēmumam sarkano.
