Kanādas Darba kodeksa akti nosaka taisnīgus darba standartus Kanādā. Šie akti paredz noteikumus par taisnīgu atalgojumu, stundām un izbeigšanas protokolu. Darba kodekss reglamentē nodarbinātību tikai federāli kontrolētām teritorijām, kas veido 10% no darba vietām Kanādā.Provinču likumi un pārvaldes iestādes regulē atlikušos 90% Kanādas darba vietu.
Darba grafiks
Darba devējiem ir jāveic darba grafiki pirms darba uzsākšanas. Ja darba devējs maina darba grafiku, viņam ir jāsaņem rakstisks apstiprinājums par izmaiņām vismaz no 70% no izmaiņām, kuras skārušas izmaiņas. Pēc tam darba devējam ir jāiesniedz grozītais darba grafiks.
Vidējais darba laiks
Ja darba laiks mainās atkarībā no darba rakstura, darba devējam ir jāapkopo nostrādāto stundu skaits nedēļā un jāiesniedz stundas rakstveidā. Visiem darbiniekiem rakstveidā jāvienojas par vidējām stundām. Faktiskais stundu skaits, kurā darbinieks strādā, ir jāsamazinās no 40 līdz 48 reizēm "vidējo rādītāju nedēļas". Darbinieki saņem virsstundas par visām nostrādātajām stundām, kas pārsniedz iepriekšējo aprēķinu. Zaudēšana, prombūtne, brīvdienas un neapmaksātie kavējumi darba dienās samazina vidējo stundu skaitu par astoņām dienām. Darbiniekiem katrā darba nedēļā jābūt vienai atpūtas dienai. Šā noteikuma izņēmumi ir tikai ar atļauju.
Nepilngadīgo nodarbināšana zem 17 gadiem
Darba devējs var pieņemt darbā nepilngadīgo, kas jaunāks par 17 gadiem, ja nepilngadīgajam nav jāapmeklē skola. Nepilngadīgais līdz 17 gadiem nevar strādāt pazemes raktuvēs, nevar strādāt ar noteiktām sprāgstvielām, nevar strādāt kodolenerģijā, nevar strādāt noteiktās kuģošanas nozares jomās un nevar veikt jebkādus darbus, kas var viņai kaitēt vai apdraudēt viņas drošību. Nepilngadīgie, kas jaunāki par 17 gadiem, nedrīkst strādāt no plkst. un plkst.
Maksa
Ja darbinieks ierodas plānotajā darbā, darba devējam ir jāmaksā viņam vismaz trīs stundu darba alga neatkarīgi no tā, vai viņa darbs ir vajadzīgs. Darba devējiem ir jāinformē darbinieki par apmaksāto atvaļinājuma laiku. Desmit mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas darba devējam ir pienākums piešķirt apmaksātu atvaļinājumu darbiniekam par dienu skaitu, kas ir vienāds ar nostrādāto nedēļu skaitu. Darbinieks var atteikties no atvaļinājuma laika, bet darba devējam joprojām ir jāmaksā atvaļinājuma maksa papildus parastajām algām.
Izbeigšana
Ja darbinieks strādā trīs mēnešus vai ilgāk, darba devējam ir jāpaziņo vismaz divas nedēļas iepriekšējs paziņojums par izbeigšanu vai divu nedēļu algas. Ja darbinieks strādā divpadsmit mēnešus vai ilgāk, darba devējam par katru nostrādāto gadu ir jāpiešķir piecas dienas algas, pieskaitot papildus darba samaksas dienu. Darbības izbeigšana sakarā ar "taisnīgu iemeslu" atbrīvo darba devēju no šīm prasībām.
