Būtiska atšķirība starp preses liberāles un sociālās atbildības teorijām ir tāda, ka liberālisti meklē „brīvību” no kaut kā, piemēram, valdības, un sociālā atbildība aizstāv „cilvēku brīvību”. Lai gan grupas nav saderīgas, tās tiek uzskatītas par divām pretējām nostādnēm, kā viņu mediju komponenti darbojas un ziņo par ziņām. Termins "prese" parasti attiecas uz drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, laikrakstiem, bet to var izmantot, lai pārstāvētu visas ziņu un aktuālo notikumu organizācijas, tostarp radio, TV un tiešsaistes medijus. Libertārie un liberāles prese uzskata, ka visiem cilvēkiem ir jāsaņem visa informācija un ka viņiem ir iespēja pašiem izlemt, ko ticēt. Sociālās atbildības atbalstītāji un sociālās respektējamības prese uzskata, ka plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums pret tautu vai kopienu. Nodoklis sniedz labumu sabiedrībai kopumā; lai gan liberālisti tic preses brīvības bezgalīgajām iespējām, neņemot vērā tās ietekmi uz sabiedrību.
Atzinumu daudzveidība
Kā daļu no to dibināšanas hartām sociālās atbildības preses organizācijas bieži ir atbildīgas par daudzveidīgu viedokļu sniegšanu. Izņēmumi no šī noteikuma ir ļoti ekstrēmi. Bruņinieku medijiem nav šādas atbildības. Plašs literatūras publikāciju un produkcijas klāsts sniedz plašāku viedokļu klāstu, bet neviena noieta tirgiem, visticamāk, nesniegs sociālās atbildības organizācijas klāstu. Redaktori un īpašnieki pilnībā kontrolē darbā pieņemšanu un viņiem nav jāpieņem rakstnieki ar atšķirīgiem viedokļiem. BBC un Amerikas NPR tiek fraktēti, lai sniegtu vienādu laiku katrai viedokļa daļai.
Finansējums
Gan sociālā atbildība, gan liberālie preses izdevumi būtībā nav atkarīgi no valsts finansējuma. Sociālās atbildības organizācijas, piemēram, BBC, ir parādā nodokļus, ko televīzijas licenču veidā iekasē no iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka viņiem ir lielāka finansiālā stabilitāte. Savukārt viņi ir atbildīgi par cilvēkiem, kas tos finansē, saskaņā ar BBC pilnvarnieku Diane Coyle, bet viņi nav pakļauti kādai personai vai uzņēmumam. Bieži tiek ieviesti tiesiskie regulējumi, lai aizsargātu šādas organizācijas no valsts "lelles". Atbildīgais preses izdevums sniedz atbildi saviem akcionāriem, kontrolakciju sabiedrībām vai individuāliem īpašniekiem.
Satura kvalitāte
Libertāristu plašsaziņas līdzekļiem ir jāsaņem galvenā auditorija, kā arī viņu maksātāji. Saturu nosaka, cik daudz jaunu lasītāju tas piesaista, kā tas ir interesants un kā tas ir saistīts ar to organizāciju viedokļiem, kas finansē tās organizācijas. Šos pabalstus bieži vērtē, salīdzinot ar finanšu izmaksām. Sociālās atbildības vietām ir pienākums apsvērt kopīgo labumu un pienākums nodrošināt augstas kvalitātes saturu, piemēram, dokumentālās filmas, aktuālās programmas un galveno politisko notikumu aptvērumu.
Mediju ētika
Sociālās atbildības tirdzniecības vietām Lielbritānijā reglamentē stingri mediju ētikas likumi, kas prasa godīgu praksi, brīvību no aizspriedumiem un iespēju vienlīdzību. Šo organizāciju darbu bieži pārrauga neatkarīga pārskatīšanas padome vai plašsaziņas līdzekļu uzraudzītājs. Arī nacionālie plašsaziņas līdzekļu likumi Lielbritānijā un daudzās valstīs cenšas noteikt labas prakses vadlīnijas arī libertāristu tirdzniecības vietām. Tos regulē ombudi un mediju sargi, kas atbild uz lasītāju sūdzībām. Bruņinieku tirdzniecības vietās ir brīvas saistības rīkoties objektīvi, bet tām ir saistoši valsts likumi par goda aizskaršanu, libelēšanu un nelikumīgu metožu izmantošanu, lai iegūtu stāstu.
Atbildība un pārredzamība
Sociālās atbildības plašsaziņas līdzekļiem ir jāatspoguļo sava iekšējā darbība sabiedrībai, jāatklāj viņu pārskati un jānodrošina līdzekļi, lai sabiedrība varētu iesniegt sūdzības. Bruņinieku ziņu tirdzniecības vietām šāds pienākums nav; tādēļ individuālā publikācija izlemj, vai atvērt sevi sabiedrībai.
