Darba devējiem ir pienākums samaksāt kvalificētus bezdarbniekus virsstundu darba samaksai pusotru reizi parastajās algās. ASV Darba departaments pārvalda taisnīga darba standartu likumu (FLSA), kas nosaka federālo virsstundu noteikumus. Valstij var būt savi virsstundu likumi, kurus pārvalda valsts darba departaments.
FLSA segums
Saskaņā ar FLSA darba devējiem ir pienākums samaksāt segtos darbiniekus, kuru darba laiks pārsniedz virsstundu, par darba stundām, kas pārsniedz 40 darba stundas. Aptvertais neeksponētais darbinieks ir tāds, kurš nav atbrīvots no FLSA virsstundu darba samaksas un strādā FLSA ietvertajā iestādē, piemēram, valsts aģentūrā, slimnīcā, skolā vai citā, kas katru gadu nopelna vismaz $ 500,000 vai veic starpvalstu tirdzniecību.
FLSA izņēmumi
Atbrīvots darbinieks ir tas, kurš atbilst FLSA algu un darba pienākumu atbrīvojuma testam. Šie darbinieki ir izslēgti no virsstundu darba samaksas saskaņā ar FLSA. Tas ietver profesionālus, administratīvus un izpildvaras darbiniekus un dažus datorprofesionāļus, kas atbilst FLSA atbrīvojuma kritērijiem.
Nekompetents darbinieks, kuram darba nedēļā ir vairāk nekā 40 stundas sakarā ar pabalstu dienām, nesaņem virsstundas. Tā vietā, darba devējs maksā visas stundas par viņas regulāru darba samaksu. Viņai fiziski jāstrādā virsstundas, lai iegūtu tiesības uz laiku un pusi.
Valsts likums
Valsts virsstundu likumi atšķiras. Daži var pieņemt visus federālā likuma aspektus; citiem var būt savi likumi, kas paredzēti, lai darbiniekam sniegtu lielāku labumu. Piemēram, Luiziānas valstij nav sava virsstundu likuma un tādēļ tiek izmantoti federālie virsstundu likumi. Kalifornijā tomēr ir savi virsstundu likumi, kas prasa laiku un pusi algas par darba stundām, kas pārsniedz astoņas un līdz 12 darba dienām, un divreiz ilgu darba samaksu par darba stundām, kas pārsniedz 12 darba dienā. Valstij var būt arī savs darbinieku saraksts, kas ir atbrīvoti no virsstundu darba samaksas. Tādēļ darba devējiem ir jāpārbauda savs valsts darba departaments par virsstundu likumiem, lai nodrošinātu pienācīgu samaksu.
Apsvērumi
Ja tiek piemēroti gan federālie, gan valsts virsstundu likumi, darba devējam ir jāizmanto tas, kas dod darbiniekam vislielāko labumu, piemēram, augstāku samaksu. Virsstundu darba samaksa parasti ir saistīta ar darbinieka regulāru darba samaksu par nākamo regulāri plānoto algu. Ja darbiniekam ir ievērojama virsstundu darba samaksa, darba devējs to var izsniegt kā atsevišķu pārbaudi, lai samazinātu nodokļu ieturēšanu - darba devējs to dara pēc saviem ieskatiem, jo likums to neprasa. Lai gan lielākā daļa algoto darbinieku ir atbrīvoti no nodokļa, daži no tiem nav atbrīvoti. Darbinieks, kas nav atbrīvots no darba, var pretendēt uz virsstundu samaksu.
