Grāmatvedība attiecas uz patiesību patiesu skaitlisku uzņēmējdarbības aprakstu veidā. Ētikas principi, kas vada profesiju, runā par to, cik svarīgi ir sniegt precīzu un objektīvu informāciju. Tas ļauj uzņēmumu īpašniekiem apkopot nepieciešamo informāciju, un revīzijas aģentūras var veikt noderīgus novērtējumus. Grāmatvedības ētika ir gan pamatnostādņu, gan principu jautājums. Īpašus standartus nosaka pārvaldes iestādes un tirdzniecības organizācijas, kas izstrādā grāmatvedības noteikumus, bet grāmatvedim ir jāvada personiskās vērtības un profesionālā ētika. Šis papildu ētiskā sprieduma slānis palīdz pieņemt lēmumus, ņemot vērā neskaidrības un pelēkās zonas.
Ētika revīzijās
Audits ir viens no svarīgākajiem grāmatvežu uzdevumiem. Tas ietver informācijas pārbaudi, lai novērtētu grāmatvedības informācijas patiesumu un precizitāti gan iekšējiem mērķiem, gan ārējiem novērtējumiem nodokļu un aizdevumu iestādēm. Lai darbotos ētiski revīzijas laikā, grāmatvedim jānovērtē skaitļi ar galveno mērķi - iegūt patiesību. Nevajadzētu būt interešu konfliktiem, piemēram, uzņēmumam piederošam krājumam un pastāvīgam ieguvumam, ja skaitļi attēlo operācijas izdevīgā gaismā.
Kad uzņēmums iznomā ārējo revidentu, lai pārskatītu savus grāmatvedības datus, grāmatveža uzdevums ir būt rūpīgam un godīgam un meklēt pretrunas pat tad, ja šīs sarkanās karodziņi pievienos papildu darbu vai radīs uzņēmumam citas problēmas. Auditoru grāmatvedim, kas strādā bankā vai valsts aģentūrā, nevajadzētu aizskart personīgās jūtas, piemēram, alkatība vai pat līdzjūtība, bet gan tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ka numuri sakrīt un precīzi izpaužas uzņēmuma finanšu darbība.
Grāmatvedības ētikas kodekss
Starptautiskā grāmatvedības ētikas standartu padome, kas ir neatkarīga aģentūra, ir izveidojusi kodeksu, kurā izklāstīti ētikas grāmatvedības principi. Šie principi attiecas uz daudziem grāmatvežu ētiskās uzvedības aspektiem, lai gan unikālas situācijas var likt pieprasīt spriedumus, kas nav skaidri atspoguļoti šajos principos.
- Integritāte: Integritāte nav noteikumu kopums vai darbības virziens, bet gan prāta stāvoklis, kas orientēts uz godīgumu, taisnīgumu un apņemšanos rīkoties pēc principa, nevis personīgā labuma labad.
- Objektivitāte: Ciktāl tas ir cilvēciski iespējams, grāmatvežiem nevajadzētu ietekmēt to personu vai uzņēmumu intereses vai perspektīvas, kas tos pieņem darbā. Grāmatvedim arī nevajadzētu ļaut personiskajām aizspriedumiem vai interesēm ietekmēt skaitļus, kas nonāk grāmatvedības sistēmā, vai rezultātus, kas no tā izriet. Skaitļi un rezultāti ir jāņem vērā nominālvērtībā, un tiem būtu jāvada secinājumi un lēmumi.
- Profesionālā kompetence un pienācīga aprūpe: Grāmatvedības joma nav statiska zināšanu kopa, bet gan mainīga atsauces sistēma, kas laika gaitā tiek mainīta kā likumdošana un labākā prakse. Ētikas grāmatvedis ir atbildīgs par šo notikumu gaitu un sniedz klientiem mūsdienīgu informāciju un augstākās kvalitātes pakalpojumus.
- Konfidencialitāte: Grāmatveži rīkojas ar sensitīvu informāciju, un grāmatveža ētiskā atbildība ir atturēties no jebkādas informācijas izpaušanas ārējām pusēm, kuras var gūt labumu no tās. Tāpat grāmatvedim nevajadzētu izmantot jebkādu informāciju, kas iegūta, veicot profesionālus pakalpojumus personiskā labuma gūšanas labā, piemēram, pārdodot krājumus uzņēmumā, kura grāmatas šķiet apšaubāmas.
- Profesionālā uzvedība: Tāpat kā jebkurai profesijai, grāmatvedim jāveic uzdevumi un pienākumi, ievērojot visaugstākos personīgos un profesionālos standartus. Tie ietver uzdevumu pilnīgu un savlaicīgu pabeigšanu, saistību izpildi un maksājumu pieņemšanu tikai par sniegtajiem pakalpojumiem.
Ētiskās dilemmas grāmatvedībā
Lai gan pārvaldes iestādes un grāmatvedības noteikumi izmanto grāmatvedībā skaidri definētu ētikas kodeksu, tas var radīt iespaidu, ka katram grāmatvedības stāvoklim ir skaidri un konsekventi noteikumi. Tomēr situācija var būt daudz sāpīgāka, kad sākat strādāt reālos gadījumos. Grāmatvedis var strādāt divos dažādos uzņēmumos, un tam var būt pieejama viena uzņēmuma privileģēta informācija, kas varētu ietekmēt otras sabiedrības labklājību. Uzņēmums A var apsvērt iespēju ieguldīt uzņēmumā B, bet grāmatvedis var zināt, ka strādās ar abiem uzņēmumiem, ar kuriem uzņēmums B cīnās. Šajā gadījumā visatbilstīgākais rīcības veids būtu, ja grāmatvedis atgrieztos un izvairītos no iekšējās informācijas sniegšanas nevienam uzņēmumam.
Grāmatveži var arī saskarties ar ētiskām problēmām, lemjot par to, kā ziņot par grāmatvedības informāciju; process, kas pieļauj zināmu rīcības brīvību un lēmumus. Lēmums par to, vai iekasēt vai nolietot kādu iekārtu, var ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kas var ietekmēt tā uzņēmuma vērtību, kuru novērtē ieguldītāji. Iespējams, nav nelikumīgi ziņot par izdevumiem tādā veidā, kas palielina uzņēmuma vērtību, bet tas sagrauj informāciju tādā veidā, kas nav pilnīgi pārredzams. Tāpat lēmums par izdevumu posteņu piešķiršanu vienam departamentam, nevis citam, var radīt attiecīgo departamentu panākumu rādītāju nelīdzsvarotību, pat ja izdevumi būtu izdevīgi abiem.
Šīm dilemmām nav skaidru un vienkāršu atbilžu, bet ētisks grāmatvedis var sekot vadlīnijām, kas var padarīt šos lēmumus nedaudz vienkāršākus. Ir svarīgi iedomāties gan grāmatvedības uzvedības kodeksa, gan likuma garu, kā arī to specifiku. Pat tad, ja grāmatvedis nevar diskutēt par situāciju ar ārēju, pat tikai iedomāties šādu sarunu var sniegt viņam vērtīgu skatījumu. Un, lai gan tie diez vai sniedz stingrus vai objektīvus kritērijus, intuīcija un zarnu jūtas var būt noderīgi ētikas ceļveži.
Mācību programmas un vēsture
Tā kā grāmatvedības ētika ir tik svarīgs jomas aspekts, daudzas universitātes un mācību programmas ir sākušas piedāvāt un pat pieprasīt kursus, kas nodrošina apmācību grāmatvedības ētikā un izpētītu ētikas jautājumus. Šo attīstību daļēji veicināja augsta līmeņa lietas, piemēram, Enrona sabrukums, kas bija pazīstams ar apšaubāmu grāmatvedības praksi. Grāmatu pieejamība grāmatvedības ētikā daļēji ir vērsta uz izpratni par to, ka profesionālā grāmatvedības prakse var būt ēnaina, kā arī atturēt cilvēkus, kas ienāk laukā, iesaistīties jebkādās ētiski apšaubāmās darbībās.
Lai gan prasība ņemt klases grāmatvedības ētikā var būt nesenā attīstība, ētikas principi tika iekļauti mūsdienu grāmatvedības kodolā. Luca Pacioli, pazīstama kā grāmatvedības tēvs, dzīvoja un rakstīja itāļu renesanses laikā. Tā vietā, lai būtu matemātiķis vai uzņēmējs, Pacioli bija teologs, kurš uzskatīja, ka grāmatvedība ir morāla zinātne.
Pacioli uzskatīja, ka grāmatvedības mērķis bija izteikt uzņēmuma īpašnieka finansiālās attiecības ar pārdevējiem, klientiem un kreditoriem. Grāmatvedības vienādojums, kas ir grāmatvedības darbības pamatā, norāda, ka aktīvi, atskaitot saistības, ir vienāds ar īpašnieka pašu kapitālu. Citiem vārdiem sakot, uzņēmuma īpašniekam pieder tikai tas, kas palicis pēc kreditoru parādu uzskaites. Uzņēmumam, šķiet, ir pārpalikums, ja tai ir nauda bankā, bet, ja šī nauda ir parādā ārvalstniekiem, tad tas nav īsti aktīvs. Šis uzsvars atšķiras no ētiskās uzskaites principiem, ko izstrādājušas mūsdienu tirdzniecības organizācijas un grāmatvedības profesori, bet tā runā par dziļu patiesību, kas ir tikpat veca un svarīga kā pati profesija.
