Konflikts ir ievērojama darbinieku vai darbinieku grupu domstarpības. Atkarībā no situācijas vadībai var būt nepieciešams veikt dažādus pasākumus, lai atrisinātu konfliktus. Dažreiz tas varētu būt vienkāršs, piemēram, lūdzot neapmierinātu darbinieku uzņemt personisku brīdi. Dažādu darba konfliktu veidu izpratne var atvieglot identificēšanu un atrisināšanu.
Uzdevumu konflikts
Uzdevumu konflikts, ko dēvē arī par uzdevumu vadītu konfliktu, rodas, ja darbinieki nepiekrīt viņu izpratnei par saviem mērķiem un uzdevumiem. Tas ir domstarpības starp diviem cilvēkiem vai cilvēku grupā par lēmumiem, kas viņiem jāpieņem. Komandas locekļiem būs dažādi priekšstati par saviem mērķiem, dažādiem risinājumiem un viedokļiem par šo jautājumu. Darba konflikts ir normāls darbavietā, un tas nav jāpārvalda tikpat droši kā attiecību konflikts. (Skatīt 1. un 2. atsauces)
Saistību konflikts
Attiecības konflikts, ko sauc arī par starppersonu vai emocionālo konfliktu, notiek emocionālā vai personiskā līmenī starp darbiniekiem. Attiecības konflikts izriet no komandas dalībnieku domstarpībām un tādējādi skatoties uz sevi, nevis pretēji. Būtībā tā ir personību sadursme. Attiecības konflikts rada ievērojami lielāku stresu starp darbiniekiem, un to var būt grūtāk pārvaldīt nekā uzdevumu konflikts. (Skatīt 1. un 2. atsauces)
Atšķirības
Uzdevumu konflikts ir salīdzinoši viegli pārvaldāms, salīdzinot ar vadības strīdu konfliktu. Vairumā gadījumu vadītāji var izmantot situāciju, kā arī ļaut darbiniekiem pašiem izstrādāt problēmu. Ja darbinieki sasniedz patiesu strupceļu un, šķiet, nevar vienoties par to, kā veikt savus uzdevumus, vadībai būs jāpiešķir tiem uzdevumi. Attiecības konflikts, jo tas ir emocionāli balstīts, var novirzīt darba vidi negatīvā zonā un padarīt ikvienu mazāk produktīvu. Attiecību konflikta gadījumā vadībai ir nepieciešama tieša, tūlītēja iejaukšanās, lai novērstu problēmas turpmāku darbinieku produktivitātes samazināšanos. (Skatīt 1. un 2. atsauces)
Rezultāti
Uzdevumu konflikts parasti rada produktīvākus rezultātus, nekā komanda sākās. Domstarpības par darba uzdevumiem starp darbiniekiem ir dabiskas, tāpat kā domstarpības starp ģimenes locekļiem mājsaimniecībā par ikdienas uzdevumiem ir normālas. Dialogs, ko uzdevuma konflikts ierosina starp komandas locekļiem, var radīt labāku saziņu un izpratni starp komandas locekļiem. Savukārt attiecību konflikts var radīt visaptverošu negatīvu attieksmi darba vietā. Ja emocijas sākas augstā līmenī, darbinieki var sākt sevi redzēt mazāk kā komandas locekļus un vairāk kā individuālus darbiniekus, kļūstot neuzticami vai pat nežēlīgi par komandas mentalitāti, ko vadība mēģina radīt. (Skatīt 1. un 2. atsauces)
Apsvērumi
Daži uzdevumu konfliktu veidi ir sliktāki nekā citi. Saskaņā ar komandas veidošanas portālu uzdevumu konfliktu var vēl vairāk diferencēt starp ikdienas konfliktiem un procesuālajiem konfliktiem. Procesuālais konflikts ir uzdevumu konflikts par sarežģītu problēmu, piemēram, stratēģiskā pārvaldības plāna izveidošana. Tā kā procesuālie uzdevumi ir sarežģītāki, tiem nepieciešama komandas komunikācija un atklāts dialogs. Rutīnas uzdevumu konflikts ir konflikts par vienkāršiem uzdevumiem, kam nevajadzētu patiešām pieprasīt debates. Šāda veida uzdevumu konflikts var būt kaitīgāks komandai. (Sk. 2. atsauci)
