Organizācijas struktūra ir svarīgs faktors, lai efektīvi darbotos. Daži uzņēmumi ir vairāk piemēroti hierarhiskai struktūrai, kas atbilst stingrām vadlīnijām un procedūrām, bet citi gūst lielu labumu no struktūras, kas ļauj brīvi plūstošām idejām un lineāriem saziņas stiliem. Mehāniskā organizatoriskā struktūra izmanto vadību no augšas uz leju, savukārt organiskā organizatoriskā struktūra izmanto elastīgāku vadības stilu.
Organizatoriskā organizatoriskā struktūra
Mehānistiskā organizatoriskā struktūra ir visizplatītākā uzņēmējdarbības struktūra un to parasti izmanto ražošanas vidē. Šāda veida organizatoriskā struktūra ir birokrātiska, kas nozīmē, ka tai ir ļoti centralizēta iestāde. Visā organizācijā tiek īstenotas formālas procedūras, funkcijas un procesi, izmantojot mehānisku organizatorisko struktūru.
Šāda veida organizācijā darbinieki mēdz strādāt atsevišķi uz saviem uzdevumiem, kas tiek nodoti komandķēdē. Uzņēmuma mēroga lēmumi tiek atstāti darbiniekiem, kas dzīvo hierarhiskās ķēdes augšgalā, un komunikācija tiek nodota no augšas uz leju. Šāda veida struktūrā dominē rakstiskā saziņa.
Organizatoriskā organizatoriskā struktūra organizatoriskajā struktūrā parasti ietver izpilddirektoru, vadītājus, vadītājus, vadītājus un atbalsta personālu. Individuālā specializācija ir nozīmīga starp darbiniekiem visos šīs struktūras līmeņos. Organizācija parasti tiek veidota no pozīciju tīkla, pamatojoties uz darbinieka specializāciju uzņēmumā. Parasti katrs cilvēks pārvalda vienu uzdevumu biznesa funkciju tīklā.
Šajā struktūrā darbiniekiem ikdienā ir neliela mijiedarbība ar struktūrvienības vadītāju locekļiem. Šie augstākā līmeņa darbinieki parasti cieši kontrolē zemāk esošos darbiniekus, izklāstot procesus un noteikumus, kas jāievēro ikdienas darbības laikā.
Organiskās organizācijas struktūra
Organiskā organizatoriskā struktūra ir vienota organizācija, kas nodrošina horizontālas komunikācijas un mijiedarbību un ir vairāk piemērota radošiem uzņēmumiem. Šāda veida organizatoriskā struktūra ir decentralizēta, dodot darbiniekiem visos līmeņos iespēju piedalīties ar uzņēmējdarbību saistītos lēmumu pieņemšanā.
Uzņēmumi ar organisku struktūru bieži veicina grupu līdzdalību un darba pienākumu sadali. Komunikācijas kanāli ir atvērti darbiniekiem, vadītājiem un uzņēmumu īpašniekiem, un kontakts starp visiem darbinieku līmeņiem parasti notiek regulāri. Zemāka līmeņa darbiniekiem ir vairāk laika ar vadītājiem nekā mehānisma organizācijā. Komunikācijas veids, ko visbiežāk izmanto organiskajās struktūrās, ir verbāls.
Bioloģisko uzņēmumu vienotais raksturs ļauj šāda veida organizatorisko struktūru pēc iespējas elastīgāk mainīt. Darbinieki piedalās kopīgā specializācijā, kas balstās uz darba vietām, sniedzot zināšanas par plašu funkciju klāstu uzņēmumā. Statuss ir saistīts ar darbinieka uztveri un piemērotību, nevis viņu stāvokli uzņēmumā. Organiskajā struktūrā biznesu veido cilvēku vai komandu tīkls, kas sadarbojas, mainot spējas, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus.
