Sociālo klubu veidi

Satura rādītājs:

Anonim

Sociālais klubs ir klubs, kura pamatā ir kopīgas intereses, darbība vai citas tās locekļu kopīgas iezīmes, kas veidotas prieka vai socializācijas nolūkos. Saskaņā ar Iekšējo ieņēmumu dienestu, kurā sociālie klubi tiek uzskatīti par organizācijām, kuras nav atbrīvotas no nodokļiem, šādus klubus apzīmē ar "personisku kontaktu, sajaukšanos un sadraudzību"; locekļiem jābūt “kopējam mērķim, kas vērsts uz prieku, atpūtu un citiem bezpeļņas mērķiem”. Tālāk ir minēti daži no principiem, kādos tiek organizēti sociālie klubi.

Brālības un korporācijas

Brālības un korporācijas ir klubi, kas parasti sastāv tikai no viena dzimuma, kurā vīrieši un sievietes piedāvā savstarpēju draudzību un atbalstu. Lielākā daļa locekļu pievienojas šiem koledžu klubiem, kur brālību un korporāciju darbība ir vislielākā. Daudzi paliks locekļi visu savu dzīvi - gan aktīvo, gan pasīvo - un turpinās socializēties ar saviem brāļiem ilgi pēc koledžas.

Etniskie klubi

Etniskie klubi ir klubi, kas veido kopīgu kultūru vai etnisko izcelsmi. Etniskie sociālie klubi nodrošina forumu, lai saglabātu noteiktas kultūras tradīcijas un savienotos ar vienaudžiem, kuriem ir kopīgs mantojums. Etniskie klubi bieži atrodami apkaimēs, kas pašlaik vai vēsturiski ir saistītas ar konkrētu etnisko piederību.

Reģionālie klubi

Daži sociālie klubi veidojas ap konkrētu ģeogrāfisko reģionu. Klubs var atrasties šajā reģionā, piemēram, Bruklinas rajona Canarsie apkārtnē var būt viens vai vairāki sociālie klubi vietējiem iedzīvotājiem vai arī citas reģiona pārstādīšanai, piemēram, Sanfrancisko klubs pārceltiem Bostoners.

Kungu klubi

Kaut kas no pagājušā vecuma relikvijas, kungu klubs bija klubs, kas paredzēts augstākās un vidējās klases vīriešiem un sievietēm, lai brīnītos ar saviem sociālajiem partneriem. Kaut arī šis termins kopš tā laika ir kļuvis par eufemismu striptīza klubiem, dažus sociālos klubus, piemēram, Ņujorkas Metropolitan Club vai Detroitas pilsētas klubu, joprojām varētu definēt kā kungu klubus.

Klubi, kuru pamatā ir kopīgas intereses

Iespējams, visbiežāk sastopamais sociālā kluba veids ir tāds, kas organizēts ap kopīgu interesi. Šī interese var būt akadēmiska, mākslinieciska, romantiska, kultūras vai politiska. Bieži vien grupa rīkos diskusijas vai demonstrācijas saistībā ar interesēm.

Klubi, kuru pamatā ir kopīga darbība

Aktivitātes klubi ir sociālie klubi, kuros dalībnieki tiekas, lai izpildītu noteiktu grupu kā grupu. Parastās kluba aktivitātes ir, piemēram, piedalīšanās dažādos sporta veidos, ēšanas, kultūras patēriņā un amatniecībā.

Karjeras klubi

Ir vairāki klubi, kas ļauj konkrētajā karjerā iesaistītajiem cilvēkiem sazināties vai sadarboties ar kolēģiem. Daudzi ir organizēti konkrētā nozarē vai profesijā un var rīkot ar viņu laukiem saistītus pasākumus. Kā piemēru var minēt Nacionālo preses klubu Vašingtonā, kas ir sociālais klubs žurnālistiem un mediju pārstāvjiem.

Reliģiskie vai garīgie klubi

Daudzi sociālie klubi tiek organizēti ap kopēju garīgo pārliecību vai reliģisko praksi. Šie klubi ļauj cilvēkiem, kuriem ir īpaša ticība, atrast biedrību no cilvēkiem, kuri dalās savā uzticībā. Bieži vien šo klubu locekļi tiksies, lai piedalītos lūgšanā vai citos reliģiskos rituālos.