Kvantitatīvās un kvalitatīvās prognozēšanas metodikas palīdz vadītājiem attīstīt biznesa mērķus un mērķus. Biznesa prognozes var balstīties uz vēsturiskiem datu modeļiem, ko izmanto, lai prognozētu turpmāko tirgus rīcību. Laika rindas metode prognozēšanai ir viens datu analīzes rīks, kas mēra vēsturiskos datu punktus, piemēram, izmantojot līniju diagrammas, lai prognozētu nākotnes apstākļus un notikumus. Laika rindas metodes mērķis ir identificēt nozīmīgas īpašības tajos, kurus var izmantot, lai sniegtu paziņojumus par nākotnes rezultātiem.
Uzticamība
Laika rindas testos izmantotie vēsturiskie dati ir apstākļi, kas sniedzas progresīvā, lineārā diagrammā. Laika rindas metode prognozēšanai ir visticamākais, ja dati atspoguļo plašu laika periodu. Informāciju par apstākļiem var iegūt, mērot datus dažādos laika intervālos, piemēram, stundas, dienas, mēneša, ceturkšņa, gada vai jebkurā citā laika intervālā. Prognozes ir visizteiktākās, ja tās balstās uz daudziem novērojumiem ilgākiem laika periodiem, lai novērtētu modeļus apstākļos.
Sezonas raksti
Izmērīto un salīdzināto datu punktu novirzes no gada uz gadu var atklāt sezonas svārstību modeļus, kas var kalpot par pamatu turpmākajām prognozēm. Šāda veida informācija ir īpaši svarīga tirgiem, kuru produkti sezonāli svārstās, piemēram, preču un apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumi. Mazumtirgotājiem, piemēram, laikrindu dati var liecināt, ka patērētāju pieprasījums pēc ziemas drēbēm katru gadu atšķirīgā laika periodā, informācija, kas būtu svarīga ražošanas un piegādes prasību prognozēšanai.
Trendu aprēķini
Kā lineāro analīzes modeli laika rindu metodi var izmantot arī, lai noteiktu tendences. Datu tendences, kas ziņo no laika rindu diagrammām, var būt noderīgas vadītājiem, kad mērījumi parāda konkrēta produkta vai preces pārdošanas pieaugumu vai samazinājumu. Piemēram, X logrīka ikdienas pārdošanas pieauguma tendence konkrētā franšīzes veikalā var kalpot par pamatu tendenču novērtēšanai līdzīgi izvietotos franšīzes veikalos.
Izaugsme
Laika rindu metode ir noderīgs līdzeklis, lai novērtētu gan finansiālo, gan endogēno izaugsmi, saskaņā ar Baltimoras universitātes profesoru Hosseinu Aršamu. Pretstatā finanšu izaugsmei endogēnā izaugsme ir attīstība, kas rodas no organizācijas iekšējās cilvēkkapitāla, kas var novest pie ekonomiskās izaugsmes. Politikas mainīgo ietekmi, piemēram, var pierādīt ar laikrindu testiem.
