Vidējā peļņas robežfunkcija apraksta, cik daudz konkrēta labuma uzņēmumam ir jāsagatavo vidēji, lai iegūtu papildu ienākumus. Funkcija ir relatīvi kopīgs termins mikroekonomikā, biznesa ekonomikā un vadībzinībās. Analizējot vēlamos nākotnes ieņēmumu līmeņus, uzņēmumi izmanto minimālās vidējās peļņas funkcijas.
Kopējā peļņa
Uzņēmuma peļņa ir samērā vienkāršs jēdziens. Tas ir vienkārši uzņēmuma kopējie ieņēmumi, atskaitot tās kopējās izmaksas. Kopējie ieņēmumi ir naudas summa, kas nopelnīta, pārdodot noteiktu daudzumu preču un pakalpojumu, un kopējās izmaksas ir to izejvielu izmaksas, kas saistītas ar šo produkcijas līmeni.
Marginālā peļņa
Marginālos ieņēmumus var definēt kā papildu ieņēmumu summu, kas gūta, pārdodot vienu papildu preces vai pakalpojuma vienību. Līdzīgi robežizmaksas ir papildu izmaksas par vienu papildu vienības ražošanu. Matemātiski, ja mums tiktu piešķirti vienādojumi gan kopējiem ieņēmumiem, gan kopējām izmaksām, robežvērtības un robežizmaksas būtu attiecīgi katra vienādojuma atvasinājums. Līdz ar to peļņa ir minimāla, atskaitot kopējās izmaksas.
Vidējā peļņa
Uzņēmuma vidējā peļņa ir vidējie ieņēmumi, atskaitot vidējās izmaksas. Gan vidējie ieņēmumi, gan vidējās izmaksas ir kopējie ieņēmumi un izmaksas, dalīts ar saražotās preces vienību skaitu. Gan uzņēmuma kopējie ieņēmumi, gan kopējās izmaksas atšķiras atkarībā no saražotās produkcijas apjoma. Tādējādi vidējo ieņēmumu un izmaksu aprēķināšana dod vienu mainīgo, kas ar produkciju nemainās.
Vidējā peļņa
Vidējā peļņa ir līdzīga marginālajai peļņai, bet tā vietā, lai aprēķinātu kopējo peļņu, tiek izmantota vidējā peļņa. Vidējā peļņas norma ir vidējās peļņas izmaiņas, palielinot vienu papildu produkcijas vienību. To lieto uzņēmumi un uzņēmumi, lai noteiktu punktus, kas ir līdzvērtīgi. Tā kā izmaksas nepārtraukti palielinās un ieņēmumi samazinās lejupvērstās pieprasījuma līknes dēļ, vidējā peļņa galu galā sasniedz nulli.
