Negatīva interneta ietekme uz uzņēmējdarbību

Satura rādītājs:

Anonim

Mūsdienās liela apjoma uzņēmējdarbība tiek veikta internetā. Viss, sākot no krājumu iegādes līdz nodokļu nomaksai, lai veiktu mājsaimniecību pirkumus, var izdarīt tiešsaistē, bieži vien ar ievērojamiem ietaupījumiem. Bet dažās jomās vai situācijās internets ir vienkārši slikts uzņēmējdarbībai.

Ķieģeļi pret klikšķiem

Kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigām interneta mazumtirgotāji ir piedzīvojuši strauju izaugsmi savos uzņēmumos gan klientu apjoma, gan pārdošanas apjoma ziņā. Kas sākās, jo tikai daži produkti, kas ir plaši pieejami tiešsaistē, ir nonākuši līdz brīdim, kad šodien gandrīz visu, ko var iegādāties veikalā (un dažas lietas, kuras nevar), var iegādāties kaut kur tiešsaistē.

Protams, ne visi šie interneta pārdevumi ir jauni klienti un jauni naudas līdzekļi. Lielākā daļa nonāk pie tradicionālo mazumtirgotāju rēķina, kuri ir redzējuši pārdošanas apjoma samazināšanos atbilstoši tiešsaistes iepirkšanās apjoma pieaugumam. Pārdevējiem, kas uztur gan mazumtirdzniecības vietas ("ķieģeļus"), gan tiešsaistes veikalu ("klikšķus"), spiediens ir atrast līdzsvaru starp klientiem, kas dod priekšroku tradicionālajai iepirkšanās pieredzei, un tiem, kas novērtē interneta izmantošanas ērtumu.

Jauni konkurenti

Internets arī rada jaunus konkurentus daudzās uzņēmējdarbības jomās. Tieši ikviens var piedāvāt savus produktus vai pakalpojumus tiešsaistē, izmantojot jebkuru tirdzniecības vietu skaitu, tādējādi pasaules tirgos pievienojot burtiski miljoniem jaunu tirgotāju. Esošajiem uzņēmumiem šie jaunie tiešsaistes pārdevēji ir izaicinājums, lai saglabātu klientus vai riskētu izbeigt uzņēmējdarbību.

Turklāt internets novērš ģeogrāfijas ierobežojumus. Iepirkšanās vietējā tirgū vairs nav vienīgā izvēle, un preces var pasūtīt no jebkuras vietas. Mazākiem uzņēmumiem ir jāizveido tikai vietne, lai paplašinātu savu klientu bāzi ikvienam, kam ir piekļuve internetam, nevis vietējā vai reģionālā tirgus ierobežošanai.

Novecošana

Daži produkti un pakalpojumi digitālajā laikmetā ātri kļūst novecojuši, tostarp akciju brokeri, ceļojumu aģenti un pat pasta nodaļa. Tie ir lielā mērā aizstāti ar krājumu vietnēm, ceļojumu vietnēm un e-pastu. Lai gan daži uzņēmumi ir konstatējuši šīs tendences, pirms tās notika, un piedāvāja tiešsaistes pakalpojumus, lai palielinātu savu uzņēmējdarbības modeli, citi ir palikuši ar izsmelto klientu bāzi.

Automatizācija internetā arī ir likvidējusi neskaitāmas darbavietas. Tā kā uzņēmumi izmanto internetu, lai vienkāršotu un racionalizētu savu darbību, ir mazāka vajadzība pēc liela darbaspēka. Gadījumos, kad automatizēta tiešsaistes sistēma var kārtot datus vai atbildēt uz klientu jautājumiem, cilvēka elements dažkārt tiek uzskatīts par nevajadzīgu.

Drošība

Visiem tiešsaistē veiktajiem darījumiem drošība un konfidencialitāte kļūst par galvenajām problēmām. Katru gadu miljoniem dolāru tiek tērēti drošības centieniem, lai nodrošinātu, ka darījumi ir droši un klienti justos ērti, veicot uzņēmējdarbību tiešsaistē.

Papildus ikdienas darījumiem nozīmīgākie drošības draudi, piemēram, hakeri, vīrusi un e-terorisms, nozīmē, ka drošības nodrošināšana tiešsaistē nozīmē papildu izdevumus, kas citur vienkārši nepastāv. Drošības pārkāpumi, piemēram, ļoti bieži publicēta kredītkaršu datu zādzība, liek klientiem apšaubīt tiešsaistes uzņēmējdarbības drošību, kas var vēl vairāk pasliktināt uzņēmējdarbību, samazinot uzticības līmeni.

Zaudējis produktivitāti

Pēdējais veids, kā internets ir slikts uzņēmējdarbībai, neattiecas uz uzņēmējdarbību, kas vispār notiek tiešsaistē. Tā vietā tas attiecas uz zaudēto produktivitāti, ko rada darbinieki, kuri izmanto internetu darbā. Aplēses ir atšķirīgas, taču ir panākta vienošanās, ka amerikāņu darba ņēmēji lielu daļu sava darba dienu atbild uz personīgiem e-pasta ziņojumiem, sekojot dzīviem sporta pasākumiem un tīmekļa sērfošanai. NCAA koledžas basketbola marta trakuma sacensību laikā īpaši pamanāms ir produktivitātes samazinājums, ko rada darbinieki, kuri skatās basketbola spēles tiešsaistē.

Pat scenārijiem, kuros darbinieki nav aprīkoti ar datoriem, bezvadu interneta pieejamība tālruņos un citās mobilajās ierīcēs rada nepārtrauktu uzmanību, kas var samazināt darba laiku. Daudzi darba devēji ir veikuši pasākumus, lai regulētu savu darbinieku lietošanu internetā, bet bažas par privātumu un likumību.