Atklāsme, ka finanšu iestāde izmanto nelegālus veidus, kā piesaistīt jaunus klientus un palielināt noguldījumus, var veicināt interesi par uzņēmuma darbības praksi, īpaši, ja regulatori domā, ka vadība nav noteikusi efektīvu politiku, lai novērstu nelikumīgu praksi. Pienācīgi īstenojot šīs procedūras, finanšu iestādes - un visi uzņēmumi - attiecīgi var pienācīgi ziņot par klientu noguldījumiem, neatkarīgi no tā, vai tie izmanto grāmatvedības uzskaiti vai uzkrāšanas principu.
Klientu noguldījumi
Termins "klientu noguldījumi" var attiekties uz banku operācijām vai darbībām, kas nav bankas. Pēdējā gadījumā klients maksā avansu par darbu, ko uzņēmums veiks, vai preces, ko tas piegādās nākotnē. Noguldījumi arī atspoguļo naudas bankas klientus, kas uztic finanšu iestādei uzdevumu aizsargāt naudu un, dažos gadījumos, par to maksāt procentus. Šīs naudas summas nāk no kontiem, kas atšķiras no pārbaudes, procentiem un ieguldījumiem. Bankai pieaugošie klientu noguldījumi ir peļņas ģenerators, jo finanšu iestāde izmanto klientu līdzekļus, lai aizdotu, ieguldītu pievilcīgos biznesa darījumos un uzņemtos nozīmīgas kapitāla tirgu aktivitātes, piemēram, akciju un obligāciju pirkšana un pārdošana. Banka parasti vada šīs iniciatīvas, izmantojot tādas publiskas apmaiņas iespējas kā Ņujorkas Fondu birža un Londonas Fondu birža.
Skaidras naudas uzskaite
Skaidras naudas uzskaitei uzņēmums dara zināmu uzmanību darījumiem, kas ietver naudas plūsmu un ieplūdi. Vienkārši sakot, korporatīvie grāmatveži publicē žurnāla ierakstus tikai tad, ja organizācija pūlas naudu par darbības izdevumiem vai saņem naudu no klientiem vai citiem biznesa partneriem - piemēram, pārdevējiem un nodokļu iestādēm - kā kompensācijas.
Paskaidrojums
Uzņēmumam - neatkarīgi no tā, vai tas ir bankas vai nefinanšu uzņēmums - klientu noguldījumi nav ienākumu posteņi, un tāpēc tie netiek aprēķināti ar nodokli apliekamiem ienākumiem. Šis apgalvojums nav atkarīgs no grāmatvedības metodes, ko lieto uzņēmums, tāpēc, izmantojot naudas bāzes vai uzkrāšanas grāmatvedības metodi, nav nozīmes. Ar nodokli apliekamie ienākumi vai ienākumi pirms nodokļu nomaksas ir vienādi ar kopējiem ieņēmumiem, atskaitot kopējos izdevumus, izņemot fiskālos maksājumus. Grāmatveži, kas nav bankas, klientu klientu noguldījumus uzskata par nenopelnītiem ieņēmumiem, kas ir īstermiņa saistības. Banku sektorā klientu noguldījumi ir arī darbības saistības, bet iestādes tās neuzskata par nenopelnītiem ieņēmumiem. Klients veic iegrāmatošanu "darbības ienākumu posteņu" kategorijā, ja uzņēmums piegādā preces vai veic pakalpojumus, par kuriem tā pirmo reizi saņēma naudu.
Finanšu pārskati
Ar nodokli apliekamie ienākumi ir uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķina neatņemama sastāvdaļa, kas pazīstama arī kā peļņas vai zaudējumu aprēķins. Nenopelnītie ieņēmumi ir daļa no bilances, kuru grāmatveži arī sauc par "finanšu stāvokļa pārskatu" vai "finanšu stāvokļa pārskatu".
