Labdarības organizācijas dažreiz tiek sauktas par “bezpeļņas organizācijām” vai “ne peļņas organizācijām”. Daudzas reizes cilvēki šos terminus izmanto mainīgi, it kā tie abi būtu tādi paši, lai pārliecinātos, ka starp abiem organizāciju veidiem ir dažas līdzības. Tomēr pastāv arī vairākas atšķirības, tostarp nodokļu atbrīvojuma statusa iegūšanas process, banku prakse un procedūras, dalība un to piesaistīto līdzekļu izmantošana.
Padomi
-
Lai gan abu veidu organizācijām ir vairākas līdzības, starp dalību, banku un nodokļu statusu var būt atšķirības starp bezpeļņas un bezpeļņas organizācijām.
Līdzības starp bezpeļņas un ne peļņas organizācijām
Gan bezpeļņas, gan bezpeļņas organizācijas parasti ir vērstas uz līdzīgu mērķi: paaugstināt izpratni vai līdzekļus konkrētam nolūkam. Šis iemesls parasti ir labdarība, taču tas var būt ļoti atšķirīgs. Piemēram, iemesls varētu būt mazināt badu bērnībā, izbeigt bezpajumtniecību, aizsargāt dzīvnieku labturību vai nodrošināt medicīnisko aprūpi.
Turklāt abu veidu organizācijas var pretendēt uz nodokļu atbrīvojumu no Iekšējā ieņēmumu dienesta. Tomēr kvalifikācijas process var atšķirties.
Visbeidzot, lielākā daļa bezpeļņas un bezpeļņas uzņēmumu pelna naudu. Tomēr tiem ir jāiegulda šie līdzekļi atpakaļ organizācijas pārvaldē vai vadībā vai jātērē, lai veicinātu to galveno mērķi.
Ienākumu radīšana, piesaistot līdzekļus un ziedojot
Bezpeļņas uzņēmums nevar saglabāt peļņu. Tas pats attiecas uz bezpeļņas organizāciju vai uzņēmumu. Viņiem jāiegulda peļņa, ko viņi dara, tērējot vairāk naudas, lai sasniegtu savu labdarības mērķi. Tas attiecas uz organizācijas radītajiem ienākumiem neatkarīgi no tā, vai tas nāk no individuāla ziedojuma vai saskaņota līdzekļu vākšanas diska.
Piemēram, ja bezpeļņas mērķis ir mazināt nabadzību vai palīdzēt ar mājokli, tā var piedāvāt finansiālu palīdzību naudas veidā dabas katastrofas upuriem.
No otras puses, bezpeļņas sabiedrībai var atļaut reinvestēt līdzekļus, sadalot tos saviem biedriem. Piemēram, bezpeļņas organizācija var apmaksāt ceļa izdevumus dalībniekam, kas piedalās līdzekļu vākšanā.
Dalība bezpeļņas organizācijā un bezpeļņas organizācijā
Dalība abu veidu organizācijās var atšķirties. Piemēram, bezpeļņas organizācijas var būt brīvprātīgie, tādā gadījumā viņi nesaņem nekādu kompensāciju par saviem centieniem. Tomēr bezpeļņas organizācijas var nodarbināt arī darbiniekus. Ja bezpeļņas uzņēmums nodarbina darbiniekus, šie darbinieki saņem algas, kas tiek finansētas ārpus organizācijas līdzekļu piesaistes. Brīvprātīgie pēc definīcijas nesaņem labumu no organizācijas ienākumiem.
Bezpeļņas dalībniekiem var būt biedri, kas kaut kādā veidā gūst labumu no organizācijas ienākumiem. Piemēram, bērns, kas piedalās līdzekļu vākšanas pasākumos, piemēram, konfektes pārdošana, var gūt labumu, ja organizācija maksā ceļu uz nometni.
Banku prakses atšķirības
Organizācijām, kas ir mērķtiecīgas labdarības organizācijas un kas ierobežo peļņas gūšanu, ir rūpīgi jāpārbauda savas pennies. Tā rezultātā vairums bezpeļņas un bezpeļņas uzņēmumu meklē banku pakalpojumus, kas tos neiekasē.
Dažreiz bankas atšķirt bezpeļņas iestādes no bezpeļņas un katram tipam ir atšķirīgi noteikumi vai procedūras. Bankas parasti rūpīgi pārrauga pašas organizācijas būtību. Konkrēti, bankas un citas iestādes un uzņēmumi nodala atšķirības starp organizācijām, kurām ir neatkarīga eksistence un kuras nav tās biedri un organizācijas.
Bezpeļņas organizācija parasti saņem hartu valsts vai valsts līmenī un parasti tiek uzskatīta par atsevišķu juridisku pastāvēšanu no tās biedriem. Šāda veida organizācijas klasiskais piemērs ir baznīca. Tomēr bezpeļņas sabiedrībai nav atsevišķas juridiskas pastāvēšanas. Sociālais klubs ir bezpeļņas organizācijas piemērs.
Atbilstoši nodokļu atbrīvojuma statusam
IRS var piešķirt nodokļa atbrīvojumu gan bezpeļņas, gan bezpeļņas organizācijām, pieņemot, ka organizācija atbilst nodokļu kodeksa prasībām. Sabiedriskās labdarības organizācijas (bezpeļņas organizācijas) tiek turētas saskaņā ar Nodokļu kodeksa 501 (c) (3) prasībām. Šīs prasības nosaka, ka kvalificētā organizācija ir jāorganizē un jādarbojas tikai vienam no vairākiem mērķiem, tostarp reliģiskiem, labdarības un izglītības mērķiem. Uzņēmumi, kas atbilst šā likuma prasībām, nemaksā nodokļus par naudu, ko tie palielina.
Pretēji tam, bezpeļņas, piemēram, sociālajam vai atpūtas klubam, jāatbilst 501 (c) (7) prasībām, kas nosaka, ka tai jābūt organizētai izklaides, atpūtas un citiem līdzīgiem bezpeļņas mērķiem..
Jebkurā gadījumā, kad IRS piešķir šo statusu, ziedojumi un dāvanas organizācijai no citām personām ir nodokļa atskaitāmas personai, kas ziedo, un atbrīvo no ienākuma nodokļiem pašai organizācijai.
