Ieguldītāja ietekmes līmenis attiecībā uz ieguldījumu saņēmēju ir galvenais faktors, kas nosaka metodes, ko izmanto, lai uzskaitītu ieguldījumus kopējos akcijās. Ietekmes apmērs attiecas uz kontroles pakāpi, ko veic uzņēmums, kas pērk akciju par akciju sabiedrības emitenta darbības lēmumiem.
Izmaksu metode pret pašu kapitāla metodi
Ieguldītāja ietekmes līmenis attiecībā uz ieguldījumu saņēmēju nosaka, kā ieguldītājs ziņo par pašu kapitāla ieguldījumiem finanšu pārskatos. Viena no vadlīnijām, ko izmanto, lai noteiktu ietekmi, ir ieguldītājam piederošā ieguldījumu saņēmēja balsstiesīgo akciju procentuālā daļa. Citas ietekmes norādes ietver pārstāvību direktoru padomē, dalību politikas veidošanas procesos, būtiskus darījumus starp uzņēmumiem, vadības personāla apmaiņu vai tehnisko atkarību.
Izmaksu metode
Saskaņā ar "Atjaunojamo energoresursu nodokļu kredīta rokasgrāmatu" par mazāk nekā 20% ieguldījumu saņēmēja akciju iegādi uzskata par pārāk mazu ieguldījumu, lai ieguldītājam piešķirtu būtisku ietekmi uz ieguldījumu saņēmēju. Rezultātā šis ieguldījums tiek uzskaitīts, izmantojot izmaksu metodi. Šajā gadījumā iegādes izmaksas tiek ieturētas no aktīva konta "Pašu kapitālieguldījumi". Saņemtās dividendes tiek ieskaitītas naudas kontā un ieskaitītas Dividendes ieņēmumu kontā. Tāpēc šie ienākumi neietekmē ieguldījumu bilanci. Ja tiek pārdots pašu kapitāla ieguldījums, peļņa vai zaudējumi tiek atzīti starpību starp iegādes vērtību un pārdošanas cenu.
Pašu kapitāla metode
"Atjaunojamo energoresursu nodokļa kredīta rokasgrāmata" nosaka, ka 20 līdz 50 procentus no ieguldījumu saņēmēja krājuma iegādes uzskata par pietiekami lielu, lai ieguldītājam, kas nav kontrolējošs, piešķirtu būtisku ietekmi uz ieguldījumu saņēmēju. Šāds nekontrolējošs procents nozīmē, ka ieguldītājam nav ne direktoru valdes, ne galvenās amatpersonas pozīcijas ieguldījumu saņēmējā. Šādu ieguldījumu veic ieguldītājs, izmantojot pašu kapitāla metodi. Šajā gadījumā akciju vērtību periodiski koriģē, lai ņemtu vērā gan dividendes, gan ieguldījumu saņēmēja ienākumus vai zaudējumus. Šādā veidā iegādes izmaksas tiek ieturētas no aktīvu konta "Ieguldījumi pašu kapitālā". Savukārt dividendes tiek ieskaitītas pašu kapitāla ieguldījumu kontā, jo dividendes tiek uzskatītas par sākotnējā ieguldījuma daļēju atdevi. Rezultātā dividenžu ienākumi ietekmē ieguldījuma bilanci. Savukārt ieguldītāja daļa no ieguldījumu saņēmēja neto ienākumiem tiek debetēta no ieņēmumiem no ieguldījumu konta.
Atšķirības starp izmaksu metodi un pašu kapitāla metodi
Atšķirībā no pašu kapitāla metodes izmaksu metode atspoguļo ieguldījumus, ja ieguldītājam nav iespēju kontrolēt ieguldījumu saņēmēja darbību. Saskaņā ar pašu kapitāla metodi sākotnējo ieguldījumu ieraksta pēc iegādes izmaksām, un šo ieguldījumu periodiski palielina vai samazina, lai ņemtu vērā dividendes un ieguldījumu saņēmēja peļņu vai zaudējumus. Savukārt izmaksu metode sākotnējo ieguldījumu veido debeta veidā ieguldījumu kontā un dividendes kā ieņēmumu konta kredītu. Atšķirībā no pašu kapitāla metodes naudas izmaksu sadalījums pēc izmaksu metodes neietekmē ieguldījuma bilanci.
