Saskaņā ar likumu „Godīgs darba standarts” visiem uzņēmumiem saskaņā ar likumu par federālo likumu ir noteikts, ka viņu darbinieki ir atbrīvoti vai nav atbrīvoti no nodokļa. Pazīstams arī kā FLSA, likums sākotnēji tika pieņemts 1938. gadā, lai aizsargātu darba ņēmēju tiesības, noteiktu minimālo algu un regulētu virsstundu darba samaksu. Grozījumi, kas izdarīti tik bieži, lai atspoguļotu pašreizējos uzņēmējdarbības likumus, FLSA aptver pilna darba laika un nepilna darba laika darbiniekus un nosaka kritērijus algotiem darbiniekiem.
Atbrīvoti darbinieki
Tādējādi darbinieki, kas nav atbrīvoti no nodokļa, ir nosaukti, jo tie nav atbrīvoti no FLSA likumiem. Darbinieki, kas nav atbrīvoti no darba, tiek izmaksāti katru stundu, un tiem ir virsstundu darba samaksa par stundām, kas nostrādātas virs 40 stundām nedēļā, vismaz pusotru reizi, salīdzinot ar parasto darba stundu. Dažām valstīm un uzņēmumiem var būt pieļaujamās FLSA variācijas, piemēram, paaugstināta minimālā alga, samazināts pilna darba laika nedēļas stundu apzīmējums un labvēlīgāka virsstundu politika, bet vismaz jāievēro likumā noteiktie minimumi.
Atbrīvotie darbinieki
Atbrīvotie darbinieki ir tie, kas ir atbrīvoti no FLSA virsstundu likumiem, bet tiem jāatbilst FLSA klasifikācijas kritērijiem. Atbrīvotie darbinieki ir jāmaksā par algu, kas ir vismaz USD 23 600 gadā, strādājot ar FLSA definētiem darba veidiem un parasti tiem nav virsstundu. Šīs darba vietas parasti ir pārdošanas, administrācijas, vadības, uzraudzības, izpildvaras un citās amatos, kā to nosaka FLSA. Lēmums klasificēt jebkuru darbinieku kā atbrīvotu no nodokļa lielā mērā ir atkarīgs no iznomāšanas uzņēmuma, kamēr tiek ievērotas FLSA vadlīnijas.
Bezdarba priekšrocības
Nodarbinātības, kas nav atbrīvotas no darba, atšķiras atkarībā no darba un nozares, jo īpaši, ja virsstundas pilna laika darbiniekiem ir bagātas. Apstrādes, pakalpojumu un citās nozarēs, kur normas ir regulāras, sezonālas vai periodiskas virsstundas, darbinieki var būtiski papildināt savas izmaksas. Darbinieki, kas nav atbrīvoti no nodokļa, gūst labumu arī tad, ja FLSA ir savā pusē, ja viņu darba devējs nerīkojas vai nemaksā ar noteikumiem.
Nodarbinātības, kas nav atbrīvota no nodokļiem, trūkumi
FLSA vai kāds cits likums neparedz vai nepieprasa regulārus vai periodiskus virsstundas jebkuram darbiniekam, kas nav atbrīvots no darba, izņemot varbūt dažos gadījumos ar arodbiedrību līgumiem. Uzņēmuma palēnināšanās laikā darbinieki, kas pieraduši pie regulāras virsstundu darba samaksas, dažkārt var saskarties ar finansiālām grūtībām.