Arodbiedrības sniedz darbiniekiem balsi darījumos ar vadību. Bez savienības darbiniekiem ir maz vai nav jaudas, lai risinātu tādas problēmas kā algu samazināšana vai darba apstākļu izmaiņas. Kad darba devējs un arodbiedrība veiksmīgi vienojas par darba kārtības noteikumiem, lietas parasti ir labi. Bet dažreiz arodbiedrības biedriem ir sūdzības, un ir īpaša metode, kā tikt galā ar sūdzību.
Definīcija
Sūdzība ir problēma vai strīds, ko darbinieks nevar atrisināt tieši ar savu vadītāju. Darbinieks jūt nepieciešamību lūgt arodbiedrības pārstāvi. Raksturīgi, ka sūdzība skar grupu, nevis tikai vienu darbinieku. Tehniski sūdzība ir darba līguma pārkāpums, kas pazīstams arī kā koplīgums.
Koplīgumi
Pārkāpumi izriet no esošā kolektīvā līguma pārkāpuma. Kolektīvajās sarunās arodbiedrību pārstāvji un vadība sanāk kopā, lai izveidotu dokumentu, kurā izklāstītas katras puses cerības. Arodbiedrība iesniedz šo dokumentu, kas pazīstams kā kolektīvais līgums, ar valdību, ieviešot rakstisku pierakstu par to, ko abas puses ir piekritušas atbalstīt.
Sūdzību veidi
Visbiežāk sastopamās arodbiedrību locekļu sūdzības attiecas uz algām, darba laiku un darba apstākļiem. Citas kopīgas sūdzības, ko iesniegušas arodbiedrības, ir saistītas ar konkrētu rīcību, piemēram, atlaišanu, stundu samazināšanu, pabalstu atteikumu, vadītāju negodīgām darbībām vai disciplīnas jautājumiem. Sūdzības var būt saistītas arī ar izmaiņām darba vietā. Nesen arodbiedrības ir iesniegušas sūdzības pret darba devējiem, kas draud slēgt ražotnes.
Sūdzību procedūras
Darbinieku sūdzību risināšanas kārtība ir viena no lielākajām apvienības pārstāvības priekšrocībām. Katrai savienībai ir sava procedūra sūdzību izskatīšanai. Bieži vien ir sūdzību komiteja, kas palīdz risināt problēmas saistībā ar vadību. Savienības pārstāvji iesniedz sūdzību par vadību un mēģina atrisināt šo jautājumu darba koplīguma ietvaros. Ja tas neatrisina problēmu, dažreiz sūdzības var atrisināt ar šķīrējtiesu.
