Ekonomika parasti tiek sadalīta divās mācību iestādēs. Analizējot uzņēmumu, mikroekonomikas jautājumi ir tādi, kas saistīti ar iekšējām problēmām un ierobežojumiem. Makroekonomiskie jautājumi ir tie, kas rodas ārpus uzņēmuma, un ne vienmēr ir rezultāts vadītāju veiktajām darbībām un lēmumiem.
Mikroekonomika
Mikroekonomika koncentrējas uz tādām jomām kā izmaksas, cenas, daudzumi, rūpniecības struktūra un tirgi, kā arī to, kā tos ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma likumi. Pieprasījumu un piedāvājumu parasti izmanto individuāli un uzņēmumu līmenī, nevis kopumu. Jautājumi, kas rodas mikroekonomikā un tiek pētīti, ir tādi, kā stingra efektivitāte un patērētāju izvēle, uzvedība un ierobežojumi. Mikroekonomisti bieži strādā tādās jomās kā vides ekonomika, valsts ekonomika, mikro līmeņa attīstības ekonomika, finanses, biznesa un veselības ekonomika.
Mikro rūpniecība
Analizējot nozares mikro līmenī, analītiķi mēdz risināt tēmas, kas ietekmē uzņēmuma izaugsmi, peļņu, izmaksas un ienākšanu tirgū. Tāpēc tiek piedāvāti ekonomiski dzīvotspējīgi uzņēmējdarbības modeļi, kas risina uzņēmuma resursu ierobežojumus. Šādi ierobežojumi var ietvert pieejamo finanšu ieguldījumu līmeni, atbilstošu klientu bāzi, piegādātāju ietvarus un jebkuru jautājumu, kas ietekmē uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa ieņēmumus un izmaksas. Tāpēc mikro līmenī lēmumu pieņēmēji ir vairāk nobažījušies par ieņēmumu maksimizēšanu, vienlaikus samazinot izmaksas.
Makroekonomika
Makroekonomika vairāk koncentrējas uz jautājumiem, kas atspoguļo ekonomiku kopumā, nevis indivīda un uzņēmuma ekonomiku. Tādējādi tiek risināti tādi temati kā nodarbinātības līmenis, valūtas maiņas kursi, procentu likmes, uzņēmējdarbības cikli un inflācija. Tiek izmantota pieprasījuma un piedāvājuma sistēma, bet gan kopējā līmenī, kas palielina indivīdu un uzņēmumu piedāvājuma un pieprasījuma ierobežojumus. Makroekonomika mēdz strādāt tādās jomās kā tirdzniecības ekonomika, darba ekonomika, makro līmeņa attīstības jautājumi, centrālā banka, fiskālā politika un monetārā politika.
Makro industrija
Jebkurš lēmums, kas pieņemts makro līmenī, ietver tos, kas nereaģē uz vadības struktūrām un produktu pārvaldību, kas tiek veikti mikro līmenī. Makro līmeņa problēmas ir vairāk nobažījušās par ārējiem spēkiem un ar tām saistītajām problēmām. Šādi spēki var ietvert klientu spēju maksāt par produktiem, kurus savukārt ietekmē vidējie ienākumi. Tiek pievērsta uzmanība arī jaunai tehnoloģijai, kas aizvieto uzņēmuma produktus. Globālie spēki, piemēram, ārvalstu uzņēmumu ienākšana, attiecas uz daudzām vietējām nozarēm. Piegādes cenas, kuras savukārt ietekmē dabas resursu cenas, ietekmēs arī uzņēmuma cenu noteikšanas un ražošanas lēmumus.
