Kredīta pārbaudes ietekmē vairāk nekā to, vai kāds var saņemt aizdevumu vai kredītkarti. Darba devēji pārbauda potenciālos jaunos darbiniekus; zemes īpašnieki izmanto kredīta pārbaudes, lai pētītu potenciālos īrniekus. Lai veiktu kredīta pārbaudi, jums būs nepieciešams kādas personas vārds, adrese un sociālās apdrošināšanas numurs, kas ir arī to nodokļu maksātāja identifikācijas numurs IRS veidlapās.
Vēsture
Federālā valdība ieviesa Sociālā nodrošinājuma numuru 1936. gadā. Gadu desmitos tā redzēja, ka tā ir daudz plašāk nekā Sociālās drošības pārvalde, un IRS sāka to izmantot 1961. gadā. Tā rezultātā lietošana uzņēmējdarbībā atvieglo uzņēmumu informācijas sniegšanu uzņēmumam. IRS un sociālās apdrošināšanas numuri ir nepieciešami banku, investīciju un citās situācijās. Tas padara to par noderīgu instrumentu ikvienam, kas veic fona pārbaudi.
Procedūra
Lai veiktu kredīta pārbaudi, sazinieties ar vienu vai visiem trim galvenajiem kredītu birojiem - Experian, Equifax un TransUnion - un pasūtiet ziņojumu un kredīta punktu skaitu. Trīs biroji var nesaņemt tādu pašu informāciju, tāpēc varētu būt vērts pārbaudīt visus trīs.
Funkcija
Kredīta ziņojums sniedz saimniekiem un aizdevējiem informāciju par indivīda finanšu vēsturi - vai viņa maksā rēķinus savlaicīgi, ja viņa ir iesniegusi bankrotu, un vai viņa veic lielu parādu. Darba devēji izmanto kredītziņojumus, lai pārbaudītu darba vēsturi, bet daži uzņēmumi uzskata, ka darba devēji ar kredītu problēmām vai lielu parādu slodzi ir mazāk uzticami un vēl vairāk zagt.
Apsvērumi
Saskaņā ar Patiesā kredīta ziņošanas likumu jums ir jābūt pamatotam iemeslam pieprasīt kredīta ziņojumu par kādu: Jūs apsverat īri viņam vai pagarināt viņam aizdevumu, vai arī jūs veicat pirmsdarba fona pārbaudi. Darba devējiem ir jābūt rakstiskai piekrišanai veikt kredīta pārbaudi, kas parasti ir daļa no darba pieteikuma dokumentācijas; darba devējiem, saimniekiem vai aizdevējiem, kas noraida pretendentu, pamatojoties uz negatīvu informāciju kredītziņojumā, viņam par to jāpaziņo un jāpamato.
Ģeogrāfija
Dažām valstīm ir stingrāki tiesību akti nekā federālajai valdībai. Saskaņā ar federālo likumu, piemēram, darba devējam, kas veic savu pašpārbaudi, nevis pieņem darbā kādu to darīt, nav jāmeklē atļauja vai jāpaskaidro viņa lēmums; Kalifornijā darba devējiem ir jāpieprasa piekrišana un jāpaskaidro negatīvie lēmumi, neatkarīgi no tā, kurš to izdarīja.
