Iespējams, nevienam citam izgudrojumam nav bijusi tik liela ietekme uz cilvēku dzīvi, kā drukas presei. Johannes Gutenbergs izgudroja iespiedmašīnu 15. gadsimtā un desmit gadu laikā iespiedmašīnas visā Eiropā izspieda grāmatas, brošūras un citus iespieddarbus, izplatot zināšanas un idejas, kas iepriekš nebija izplatītas. Poligrāfijai ir bijusi milzīga ietekme uz izglītību un pasaules stāvokli.
Ideju izplatība
Pirms drukas preses izgudrošanas zinātnieki vienlaicīgi varēja veikt tikai vienu darbu. Tāpēc visā pasaulē pastāvēja nelielas mācīšanās kabatas, bet idejas no vienas vietas nav viegli ceļojušas. Pēc drukas preses izgudrošanas simtiem vai tūkstošiem vienas zinātnieka darbu kopijas varētu veikt un izkliedēt. Itālijas renesanses idejas izplatījās uz rietumiem un ziemeļiem un ietekmēja māksliniekus, zinātniekus un filozofus visā Eiropā un ārpus tās.
Sadarbība
Pirms drukas preses izgudrojuma idejas un pieredze bieži nomira ar personu, kurai piederēja, tāpēc katrai paaudzei bija jāsākas no nulles. Drukas preses izgudrojums nozīmēja, ka zinātnieki varētu izlasīt citu zinātnieku darbu un balstīties uz šīm zināšanām. Tehnoloģiju un zinātnes atziņu attīstība īsā laika posmā sniedza lielus panākumus. Zinātnieki varēja paziņot savas idejas ar citiem cilvēkiem, kas strādā pie līdzīgām idejām, kas dzīvoja dažādās jomās.
Izglītība cilvēkiem
Grāmatas bija ļoti dārgas pirms drukas preses izgudrošanas. Grāmatas bija vērtīgas un ļoti reti, jo tās tika kopētas ar rokām. Poligrāfija ievērojami samazināja grāmatu izgatavošanā iesaistīto cilvēku darba apjomu, tāpēc grāmatu cena ievērojami samazinājās. Tādējādi cilvēki varēja iegādāties grāmatas, kuras nekad nevarēja tās iegādāties pirms tam. Bibliotēkas tika izveidotas, un parastie dalībnieki kļuva izglītoti vairāk nekā jebkad agrāk.
Reliģiskā izglītība
Bībele bija pirmā grāmata, ko jebkad iespiedis Gutenberga iespiedmašīna. Cilvēkiem bija jābūt atkarīgiem no saviem kalpiem, lai viņi pirms Bībeles izdrukātās versijas lasītu viņiem Rakstus. Viņu pašu reliģiskā izglītība bija to mazo žēlastībā, kuriem bija Bībele un kas varēja lasīt. Cilvēki sāka apšaubīt Bībeles interpretācijas, kad viņiem bija savas Bībeles kopijas, un parādījās dažādas reliģiskās sektas. Cilvēki sāka vēlēties uzzināt par reliģiju paši par sevi, nevis to, ka viņiem būtu jāmāca reliģija no tiem, kuriem bija instrumenti.
