Konfliktu var definēt kā domstarpības vai garīgu cīņu, kurā pretējās puses jūt draudus viņu interesēm, vajadzībām vai bažām. Ar šo definīciju konflikts ir slikts - situācija ir jāizvairās. Parasti, kad cilvēki dzird vārdu „konflikts”, viņi redz stresa konfrontāciju attēlus, kliedzot spēles un sāp jūtas. Patiesībā konflikts ir normāla un reizēm nepieciešama dzīves daļa, un pozitīvi konflikti faktiski var novest pie konstruktīvām pārmaiņām.
Iespējas
Konflikta laikā dalībnieki mēdz rīkoties, pamatojoties uz viņu individuālo izpratni par situāciju. Individuālās uztveres un no tām izrietošās darbības ietekmē personas vērtības, pārliecība, pieredze, dzimums, informācija, kultūra un dažādi citi faktori. Dalībnieku reakcija konfliktā parasti sastāv no idejām un emocijām, kas var būt spēcīgi konfliktu risināšanas avoti.
Konkurējošs stils
Ir dažādi konfliktu stili, kuriem var būt sekas. Konkurējošs stils parasti paaugstina dalībnieku radīto draudu līmeni, jo tas balstās uz agresīvu komunikācijas stilu, un viena cilvēka vajadzības tiek paaugstinātas pār citu vajadzībām.
Stila un izvairīšanās no izmitināšanas
Piemērots konflikta stils liek vienai personai ļaut citu cilvēku vajadzībām pārvarēt savas vajadzības, cenšoties saglabāt attiecības. Apmešanās vieta ir pazīstama arī kā „izlīdzināšana”, un to bieži izmanto, lai būtu diplomātiska. Izvairīšanās ir vairāk reakcija uz konfliktu nekā konflikta risināšanas stils. Izvairoties no konfliktiem, tendences kļūst sliktākas, jo jūtas un uzskati neizpaužas, līdz attiecības tiek pakāpeniski iznīcinātas.
Kompromisa stils
Cilvēki, kas nodarbojas ar konfliktu risināšanas stilu, bieži vien izjūt nepatīkamu sajūtu un joprojām nesaprot citu dalībnieku viedokļus. Lai gan pieeja parasti sastāv no visiem dalībniekiem, kuri iegūst un sniedz vairākus kompromisus, tas var izraisīt uzticības trūkumu un izvairīšanos no turpmākiem sadarbības centieniem.
Sadarbības stils
Sadarbības stils, visticamāk, radīs pozitīvu konfliktu risinājumu. Tas ietver visu dalībnieku vajadzību apmierināšanu un kopīga mērķa sasniegšanu, ideāli radot „abpusēji izdevīgu” risinājumu visām iesaistītajām pusēm. Šim stilam ir nepieciešama sadarbība un pārliecinoša (ne agresīva) komunikācija, lai atrastu labāku risinājumu, nekā jebkurš dalībnieks varētu atrasties atsevišķi. Tas ļauj domāt ārpus kastes un pieņemt jaunas idejas un iespējamos risinājumus.
Prasmes
Konflikts var būt pozitīvs ar nepieciešamajām konfliktu pārvaldības un risināšanas prasmēm. Mācīšanās palikt atviegloti un koncentrēties konflikta laikā var palīdzēt dalībniekiem atpazīt un pārvaldīt savas emocijas, kas palīdz nodrošināt efektīvāku saziņu. Dažas no svarīgākajām konflikta laikā apmainītajām ziņām tiek paziņotas mutiski. Apzinoties un uzlabojot neverbālās komunikācijas prasmes, dalībnieki palīdz reaģēt uz uzticības veidiem. Humora izmantošana var izkliedēt saspringtu konflikta brīdi, samazinot dusmas un nostādot situāciju perspektīvā.
Identifikācija
Pozitīvu konfliktu raksturo dalībnieku spēja atpazīt un reaģēt uz citiem iesaistītajiem cilvēkiem svarīgiem jautājumiem. Pozitīva konflikta apraksts ietver vēlmi piedot un aizmirst. Tas nozīmē spēju meklēt kompromisu un izvairīties no citu dalībnieku „sodīšanas”. Visbeidzot, pozitīvs konflikts ir dalībnieku pārliecība, ka var atrast rezolūciju, kas atbalsta visu iesaistīto pušu vajadzības.
