Daudzvalstu uzņēmumi, kas iegulda uzņēmējvalstīs, var ietekmēt šīs valstis vairākos veidos. Piemēram, jaunattīstības valstīm parasti raksturīgi vāji, tehnoloģiski atpalikuši vietējie uzņēmumi. Daudznacionālas korporācijas ienākšana atpakaļ tirgū radīs investīciju kapitāla, progresīvu tehnoloģiju un ekspertu zināšanu infūziju, kas var dot labumu jaunattīstības valstij, ja šīs zināšanas un tehnoloģijas tiks nodotas vietējiem iedzīvotājiem. Viena starptautiska korporācijas negatīva ietekme uz uzņēmējvalsti var būt tas, ka vietējie uzņēmumi būs spiesti pamest uzņēmējdarbību, jo viņi nevar konkurēt.
Pārejas ekonomika
Jaunattīstības valstu ekonomika ir pievilcīga starptautiskām korporācijām, jo tās ir zemas darbaspēka izmaksas, bagāti resursi un lielas klientu bāzes. Uzņēmējas valstis, kas aug, atver savus tirgus, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, ko uzņēmumi var piegādāt. Pārejas periodā arī var gūt labumu no intelektuālā kapitāla, finanšu resursu, labākās prakses un tehnoloģiju, ko tiem citādi nebūtu iespējams, infūzijas.
Tiešās ārvalstu investīcijas
Ārvalstu tiešās investīcijas uzņēmējvalstīs var palīdzēt uzlabot produktivitāti, izaugsmi un eksportu, bet attiecības starp starptautiskām un uzņēmējvalstīm atšķiras atkarībā no nozares un konkrētās valsts. Piemēram, Ķīna ir redzējusi dažus pozitīvos ieguvumus no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. 1998.gadā Ķīna eksportētāja mērogā ierindojās 32. vietā, bet 2004. gadā valsts bija trešā lielākā eksportētāja pasaulē. Šis eksporta uzplaukums šajā periodā ir bijis ieskaitīts būtisku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdē no starptautiskām korporācijām.
Algas nevienlīdzība
Daudznacionālie uzņēmumi dažreiz maksā saviem darbiniekiem augstākas algas nekā vietējā tirgū. Daudznacionālie uzņēmumi parasti pieņem darbā labāk izglītotus, augsti kvalificētus darba ņēmējus, vairāk samaksājot darbiniekus, tomēr joprojām gūst labumu no zemākām darbaspēka izmaksām, taču tas dažādās nozarēs ievērojami atšķiras. Daži zinātnieki ir noskaidrojuši, ka starptautisku uzņēmumu pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka ārzemēs ir novedis pie darbaspēka pieprasījuma maiņas gan mājās, gan ārvalstīs. Tas savukārt ir radījis nelīdzsvarotību ienākumu gūšanā starp kvalificētiem un nekvalificētiem darbiniekiem, kā rezultātā uzņēmējā valstī ir atalgojuma nevienlīdzība un samazināta vajadzīgo darbavietu skaits mītnes valstī.
Interešu konflikti
Peļņa ir motivējošs spēks, kas virza daudznacionālas korporācijas, kuras arī tiek mudinātas ieņemt lielākas tirgus daļas un nodrošināt ilgtermiņa konkurētspēju uzņēmējvalstīs. Interešu konflikts starp šīm korporācijām un uzņēmējām sabiedrībām rodas dažādos jautājumos, ieskaitot intelektuālā īpašuma tiesības, darbības lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēktiesības, un peļņas repatriāciju. Lai gan starptautiskās korporācijas savu lēmumu pamatā ir ekonomika, daudzas uzņēmējas valstis vēlas, lai šie lēmumi būtu saskaņoti ar valsts sociālajām un politiskajām vajadzībām.
