Publiskais uzņēmums var pārdot akcijas, lai iegūtu naudu. Akcijas nominālvērtība ir nominālvērtība, un summa, ko ieguldītājs vēlas maksāt, ir tirgus vērtība. Starpība starp šiem diviem skaitļiem ir apmaksātais pārpalikums. Šī nauda ir daļa no īpašnieka pašu kapitāla, bet to nevar izmantot, lai izmaksātu dividendes, un tā netiek aplikta ar nodokli kā peļņa, tāpēc tā tiek turēta citā kontā nekā nesadalītā peļņa.
Korporācijas
Īpašnieki izveido uzņēmumus kā korporācijas, lai nodrošinātu atbildības aizsardzības pasākumu; jūs varat iesūdzēt sabiedrību, bet jūs nevarat ieslodzīt vienu. Tā ir atsevišķa juridiska persona, kas izsniedz akcijas un pieder akcionāriem. Mazo uzņēmumu īpašnieki bieži pieder 100% akciju. Akciju pārdošana un kļūt par publisku uzņēmumu ir kopīgs kapitāla palielināšanas veids.
Sākotnējais publiskais piedāvājums
Kad uzņēmums vēlas doties publiski, tas sadarbojas ar ieguldījumu banku, lai īstenotu sākotnējo publisko piedāvājumu vai IPO. Uzņēmums piedāvā akcijas publiskai pārdošanai par cenu, ko nosaka bankas un uzņēmuma vadītāji; tā ir nominālā cena. Bieži vien IPO rada ievērojamu interesi, un ieguldītāji ir gatavi maksāt par akcijām augstāku cenu. Starpība starp nominālo cenu un tirgus vērtību ir apmaksātais pārpalikums, kas pazīstams arī kā apmaksātais kapitāls.
Svarīgs akciju piedāvājums
Garšīgs vai sekundārs akciju piedāvājums vai SEO rodas, ja reģistrēts uzņēmums vēlas piesaistīt papildu kapitālu, pārdodot akcijas. Tas samazina esošo akciju vērtību, un sabiedrība to var uzskatīt par zīmi, ka uzņēmums ir neveiksmīgs. Tomēr, ja uzņēmums paziņo, ka izmanto līdzekļus paplašināšanai vai uzlabošanai, krājumi var pārdot virs nominālās cenas, radot apmaksātu pārpalikumu.
Konti
Uzņēmuma akciju pārdošana bilancē parādās kā īpašnieka pašu kapitāls. Grāmatvedis ieraksta nominālvērtību kā norādīto kapitālu un pārdošanas pārpalikuma daļu kā apmaksātu kapitālu. Otrs pašu kapitāla ieguldītājs ir nesadalītā peļņa, kas atspoguļo uzņēmuma rentabilitāti. Uzņēmumi saglabā iemaksāto kapitālu un nesadalīto peļņu atsevišķos kontos, jo valsts likumi aizliedz uzņēmumam deklarēt peļņu vai zaudējumus no pašu akciju pārdošanas. Turklāt, tā kā dividenžu maksājumi ir balstīti uz peļņu, tiem jābūt vienīgi no nesadalītās peļņas konta.
