Ekonomiskā nevienlīdzība ir galvenais jautājums ekonomistiem, sociologiem un politiķiem. Viens no faktoriem, kas ietekmē ekonomisko nevienlīdzību, ir plašais algu diapazons, ko darba ņēmēji pelna, ļaujot dažiem kļūt bagātiem ar saviem centieniem, bet citi cīnās, lai galu galā satiktos. Daudzi faktori ietekmē to, ko darba ņēmēji pelna un veido dažus, kas pelna ievērojami vairāk nekā citi.
Prasmes
Darbinieki, kuriem ir īpašas prasmes, kurām ir liels pieprasījums, mēdz nopelnīt lielākas algas nekā darbinieki, kuriem šīs prasmes nav. Darba devēji novērtē darba ņēmēju prasmes, pieņemot lēmumus par pieņemšanu darbā, kā arī veicot regulārus darbinieku novērtējumus un atsauksmes no uzraudzības iestādēm. Dažas prasmes padara darba ņēmējus daudzpusīgākus, ļaujot viņiem veikt daudzus uzdevumus, kā arī kolēģus ar mazākām prasmēm var ierobežot līdz mazākiem uzdevumiem un lēnāk nopelnīt algu. Darbinieki, kuri apgūst jaunas prasmes, izmantojot apmācību, var saņemt algu pieaugumu, lai atspoguļotu viņu jaunās spējas. Darba ņēmējam, kuram ir prasme pēc pieprasījuma, ir arī lielāka iespēja saņemt augstāku sākuma algu.
Pieredze un vecums
Darbinieki visā karjerā gūst lielākas algas, pamatojoties uz pieredzi un darba stāžu, ko viņi gūst. Lielākā daļa darba devēju periodiski piesaista darbiniekus, kuri paliek uzņēmumā, vai nu, lai nepieļautu, ka viņi atstāj darbu citur, vai arī atlīdzināt panākumus. Darbinieki, kuriem ir ilgstoša darba pieredze attiecīgajā jomā, var izmantot savu pieredzi, lai vienotos par augstāku algu nekā jaunais darbinieks.
Stimulējoša darba samaksa
Darba ņēmējiem, kuri saņem stimulējošu atalgojumu, ir papildu iespēja nopelnīt lielākas algas nekā darbiniekiem, kuriem ir mazāk stimulu. Kad darba devēji piedāvā elastīgu atalgojumu, pamatojoties uz ražošanu, darba ņēmēji, kas ražo vairāk, saņems lielākas algas. Līdzīga situācija rodas tad, ja darba devējs piedāvā virsstundas vai atvaļinājumu; darba ņēmēji, kas vairāk stundu nostrādājuši augstākā likmē, saņem lielākas algas nekā tie, kas turpina strādāt standarta grafikā.
Darba apvienības
Darba algu darbiniekiem arī ir nozīme arodbiedrībām. Arodbiedrības vienojas ar darba devējiem, parasti visā attiecīgajā nozarē. Viens no terminiem, ko arodbiedrības meklē, ir augstākas algas un regulārs atalgojuma pieaugums, kas balstīts uz lojalitāti un prasmēm. Darba ņēmēji, kuriem ir arodbiedrības, kas risina sarunas, var nopelnīt lielākas algas nekā darbinieki, kas veic līdzīgus uzdevumus, bet strādā uzņēmumā vai nozarē, kur ir ierobežotas arodbiedrības.
