SVID analīze sniedz visaptverošu organizācijas stipro, vājo pušu, iespēju un draudu novērtējumu tirgū un organizācijas kultūrā. Stiprās un vājās puses ņem vērā uzņēmuma iekšējos faktorus, bet iespējas un draudi novērtē ārējos jautājumus. SWOT pirmo reizi tika aprakstīts 60. gados kā vienkārša metode, lai organizētu informāciju stratēģiskai plānošanai. General Electric, piemēram, izmantoja SVID veiksmīgi 1980. gados kā daļu no izaugsmes stratēģijas.
SVID novērtējums
SWOT analīze sākas ar lūgumu sniegt informāciju par organizācijas priekšrocībām un trūkumiem no vairākām perspektīvām. Vērtību novērtēšana ietver organizācijas pozīciju novērtēšanu tirgū un tās reputāciju. Galvenie darbinieki, patenti un intelektuālais īpašums ir stiprās puses. Trūkumi varētu būt darbības jomas neefektivitāte, aprīkojuma vecums, finanšu aktīvi vai patentu vai intelektuālā īpašuma aizsardzības trūkums.
Iespējas un draudi rodas, analizējot konkurentus un ideju tirgu, ko bieži atbalsta biznesa analītiķis vai konsultants. Viedokļu un datu vākšana visā organizācijā, izmantojot darbiniekus ar plašu viedokļu loku, palīdz izveidot pilnīgu priekšstatu, ko izmantot stratēģiskajā plānošanā.
Organizācijas kognitīvā aizspriedumi
Uzņēmumiem, kas veic SVID analīzi, ir jāapzinās organizatoriskās kultūras aizspriedumu briesmas. Organizācijas kultūras aizspriedumi ietver vērtības, idejas un procedūras, ko uzņēmums uzskata par pašsaprotamu. Kultūra var atspoguļot darbības attieksmi pret analīzi vai optimismu pret konservatismu. Šie kultūras mainīgie ietekmē to, kā dati tiek atlasīti SVID analīzei un kā tiek interpretēti dati. Izmantojot datu vākšanas veidnes un ievades avotu daudzveidību, var mazināt korporatīvo kultūras aizspriedumu ietekmi.
Uzdevumi
Kad organizatoriskā kultūra nodrošina SVID analīzes centru, misijas, lēmumu pieņemšanas procesa un veiktspējas metrikas apsvēršana piedāvā lieliskas jomas, lai apkopotu informāciju un pabeigtu uzņēmuma stiprumu un trūkumu novērtējumu. Draudi organizācijai var rasties, negatīvi ietekmējot pamatkultūru, jo konkurenti var pieprasīt potenciālās rentabilitātes novērtēšanu ārpus organizācijas pašreizējās klientu bāzes.
SVID plāns
Stiprumu, vājumu, iespēju un draudu matrica rada pamatu SVID balstītam plānam risināt organizatorisko kultūru. Piemēram, konservatīva, hierarhiska kultūra, kas balstās uz vadības slāņiem, lai apstiprinātu jaunus projektus, var būt vāja, reaģējot uz strauji mainīgo tirgu. Tāpēc SWOT balstītais plāns varētu ietvert organizatoriskās kultūras maiņu, lai kļūtu elastīgāka, izplatot lēmumu pieņemšanu. Alternatīvi, iespēju izmantošana var prasīt, lai kultūra izmantotu savas komerciālās priekšrocības jaunajā valdības mārketinga iniciatīvā.
