Bezpeļņas organizāciju pasaulē apvienošanās attiecas uz viena uzņēmuma apgūšanu citā. Absorbējošā sabiedrība, kas pazīstama kā “apgādnieka zaudējuma”, uzņemas tajā apvienotās sabiedrības saistības un aktīvus. Apvienošanās var būt sarežģīts un laikietilpīgs process, kurā abu organizāciju padomēm var būt vajadzīgi sāpīgi lēmumi. Pirms apvienošanās uzsākšanas pārbaudiet, kas ir jādara, un, ja apvienošanās būtu jāveic.
Pašnovērtējums
Pirms sākas apvienošanās process, abām organizācijām ir jāpabeidz godīgi jānovērtē savas stiprās un vājās puses. Tie ietver tādus aspektus kā parādus un aktīvus, kā arī organizatoriskās kultūras un vērtības. Abām padomēm ir jājautā sev, vai tās gūs labumu no apvienošanās, vai arī būs labāk izšķirt organizāciju, kuru plānots apgūt.
Izveidot Apvienošanās komiteju
Tiklīdz abas organizācijas ir noteikušas apvienošanos, tās būs labākā izvēle abām pusēm, tām ir jāieceļ komiteja, kas rīkojas ar šo procesu. Komitejai jābūt galvenajai vadībai no abām organizācijām, proti, izpilddirektoriem un valdes locekļiem. Komitejas sanāksmēs locekļiem jāsasniedz secinājumi, piemēram, kāda organizācija izdzīvos, ko tā saucīs, kas to vadīs, kāda būs tās misija un kādus jaunus pakalpojumus tā piedāvās?
Pienākumu piešķiršana un deleģēšana
Pēc tam, kad abas organizācijas ir nonākušas pie secinājumiem par jaunā uzņēmuma virzību, apvienošanās komitejas locekļiem ir jāsāk deleģēt un piešķirt uzdevumus, kas nepieciešami procesa pabeigšanai. Šādi pienākumi ietver atbildību par juridisko formu aizpildīšanu un iesniegšanu pareizajās valdības iestādēs, vajadzības gadījumā pārvietojot birojus, kā arī par apvienošanās paziņošanu.
Jaunu juridisko dokumentu iesniegšana
Apvienošanās kļūst oficiāla, kad pārdzīvojušā organizācija iesniedz jaunus juridiskos dokumentus valsts tiesu iestādēm. Apvienošanās līgums jāiesniedz valsts ģenerālprokurora birojā, kā arī visi valdes protokoli un rezolūcijas par jaunās organizācijas apvienošanos un pašreizējiem finanšu pārskatiem. Pārdzīvojušā organizācija iesniedz jaunus statūtus ar valsti, kas darbojas kā tās konstitūcija.