Fiksētās valūtas kursu sistēmas bija kopīgas 20. gadsimta pirmajā pusē. Valdībām tās bija ļoti labvēlīgas, jo tās kļūdaini uzskatīja, ka tās piedāvā trīs galvenās priekšrocības. Pirmkārt, tie samazinātu spekulatīvu kapitāla plūsmu risku, kas varētu destabilizēt ekonomiku. Otrkārt, tās ieviesīs lielāku disciplīnu attiecībā uz iekšpolitiku, lai izvairītos no inflācijas. Treškārt, tie likvidētu valūtas kursa risku un tādējādi veicinātu starptautisko tirdzniecību.
Spekulatīvās kapitāla plūsmas
Tika uzskatīts, ka spekulācijas neizbēgami radīs nenovēršamu svārstīgumu un destabilizē elastīgu vai brīvi mainīgu valūtas kursu. Tas būtu kaitējums mazām tautsaimniecībām, kas balstījās uz augstu starptautiskās tirdzniecības līmeni.
Vairāk disciplinētas ekonomikas politikas
Fiksētā valūtas kursa sistēmā augstā inflācija valstī padara ārvalstu pircējus par augstāku cenu par šīs valsts eksportu. Tas arī padara mazāk konkurētspējīgu valsts importa konkurenci. Eksports vājinās un imports stiprinās.Šie divkāršie spiedieni pasliktina maksājumu pozīciju bilanci, jo ekonomika kļūst mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar aizjūras zemēm, kas noved pie bezdarba. Šie spēki, domājams, spiedīs valdības īstenot inflācijas novēršanas politiku.
Nav valūtas kursa riska
Fiksēts valūtas kurss novērš valūtas kursa izmaiņu risku. Tika uzskatīts, ka šī riska neesamība ir labvēlīga starptautiskajai tirdzniecībai un kapitāla plūsmām.
Pēckara pārvērtēšana
Tūlīt pēc Otrā pasaules kara desmitgadēs fiksēto valūtas maiņas kursu priekšrocības izrādījās mazāk spēcīgas kā iepriekš. Turklāt vairāki teorētiskie notikumi aizstāvēja brīvi mainīgu, nevis fiksētu vai pārvaldītu valūtas kursa sistēmu, un labāk norādīja uz šādiem fiksēta valūtas kursa trūkumiem.
Maksājumu bilances automātiska pielāgošana nav līdzsvarota
Fiksēts valūtas kurss automātiski nemaina maksājumu bilances nesabalansētību. Fiksēta sistēma liek valdībai labot nesakritību, paaugstinot procentu likmes un samazinot iekšzemes pieprasījumu. Tas ierobežo iekšzemes ekonomikas politiku no koncentrēšanās uz bezdarbu un inflāciju. Savukārt mainīgais valūtas kurss atbrīvo iekšpolitiku un automātiski devalvē valūtu, lai novērstu ārējo nelīdzsvarotību.
Prasība lielām ārvalstu valūtas rezervēm
Fiksēts valūtas kurss prasa, lai valdība saglabātu nozīmīgu vērtību kā ārvalstu valūtas rezerves. Šīm rezervēm ir alternatīvas izmaksas, kas rodas, atgūstot finansiālu atdevi.
Iekšējā nestabilitāte
Fiksētās likmes automātiski nesaskaņo dažādas iekšzemes ekonomikas politikas, kas dažādās valstīs atšķiras. Piemēram, augstas inflācijas valstis būs nekonkurētspējīgas salīdzinājumā ar zemas inflācijas valstīm. Tas rada spekulācijas par vienreizēju devalvāciju, liekot valdībai izdarīt spiedienu uz devalvāciju.
